Trešdien ap pulksten 22.30 dzelzceļam piegulošajā privātmāju rajonā Dzelzceļnieku ielā pēkšņi, noputinot kupenas ar smiltīm, no zemē ieraktās 400 milimetru diametra caurules sāka plūst dabasgāze. Dienesti reaģēja laikā, no tuvākajām mājām tika evakuēts 31 cilvēks, gāzes piegāde netika pārtraukta, un viss beidzās laimīgi, taču mulsumu rada uzņēmuma «Latvijas gāze» pagaidām vienīgais skaidrojums – bojājums caurules atvadā jeb kapē radies lielā sala dēļ.
«Bijām jau aizgājuši gulēt, kad policija mūs pamodināja un lūdza doties prom. Negribīgi cēlāmies augšā un, bet, pagalmā saožot asu gāzes smaku, sapratām draudus, paņēmām līdzi arī suni un gājām uz speciāli norīkoto mikroautobusu, kas atradās simts metru attālumā uz Rūpniecības ielas,» stāsta Anda Kukaine, kas dzīvo Dzelzceļnieku ielā. Konstatējot gāzes noplūdi, tika evakuēts 31 šīs apkaimes iedzīvotājs. Kukaiņu ģimene pārnakšņoja pie radiniekiem un «uz savu galvu» atgriezās mājās ceturtdienas rītā.Gāzinieki rīkojušies profesionāliNotikuma vietā laikus bija ieradusies policija, ugunsdzēsēji un «Latvijas gāzes» Jelgavas remontbrigāde. Uzliekot bojātajai vietai gumijas ielāpu, gāzes noplūdi uzņēmuma darbiniekiem izdevies likvidēt ap pulksten trijiem naktīm, bet remontdarbi turpinājās visu nākamo dienu. Atskaldot sasalušās zemes gabalus, remontbrigāde vairāk nekā metra dziļumā atraka cauruļvada bojāto fragmentu un metāla plaisu aizmetināja. Veicot remontdarbus, gāzes piegāde netika pārtraukta, jo tad apdzistu uguns ne tikai daudzu jelgavnieku virtuves pavardos, bet arī pilsētas katlumājās. Tas ziemas aukstumā radītu daudz problēmu. Komentējot «Latvijas gāzes» darbinieku pūliņus avārijas likvidēšanā, uzņēmuma Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Sandra Ādamsone stāsta, ka avārijas iemesls tiks izmeklēts, izskatot dokumentus, kuros fiksēta šā gāzesvada ierīkošana pirms 42 gadiem.Negadījuma vietā vibrē zemeGāzes noplūdi izraisījušais bojājums konstatēts pie kapes jeb atvada, pa kuru no gāzesvada periodiski tiek novadīts ūdens kondensāts. Pārsimt metru no avārijas vietas gāzesvads zem zemes šķērso dzelzceļu un tālāk aiziet uz gāzes regulēšanas staciju, kas atrodas netālu no Platones. Negadījuma vietā vērojama zemes vibrācija, ko rada ne tikai dzelzceļš, bet arī smagās automašīnas, kas pa Dzelzceļnieku ielu ved metāllūžņus. Speciālisti uzskata, ka stiprajā salā vibrācija varēja pastiprināties un tādējādi salauzt kapi. Līdzīga bojājuma dēļ uzsprāga daļa mājasKapes bojājums ziemas salā izraisīja gāzes noplūdi traģiskajā 1969. gada 12. janvāra katastrofā, kad Jelgavā uzsprāga daudzdzīvokļu mājas daļa un gāja bojā 39 cilvēki. Toreiz, vairāku apstākļu sagadīšanās dēļ gāze no aizlauztās kapes neizplūda gaisā, bet, spiežoties gar pazemes komunikācijām, nokļuva cietušās mājas pagrabā, tur sakrājās sprādzienbīstamā koncentrācijā un eksplodēja.