Valsts akciju sabiedrība «Latvijas dzelzceļš», aprobežojoties ar solījumiem darīt visu, lai kas līdzīgs neatkārtotos, pagaidām nevar sniegt skaidru atbildi par sestdienas vakarā notikušo avāriju Jelgavas dzelzceļa stacijā, kur no sliedēm nogāja piecas sešdesmittonnīgas cisternas ar dīzeļdegvielu. Avārija, ja neņem vērā būtiski traucēto dzelzceļa satiksmi, nav kaitējusi ne cilvēkiem, ne videi. Taču notikums pierāda, ka industriālā riska līmenis Jelgavas dzelzceļa mezglā saglabājas augsts.
Svētdienas rītā pie dzelzceļa tilta pārdesmit vīru ar jaudīgu celtni novērsa iepriekšējā vakara avārijas sekas – novāca trīs apgāzušās cisternas. Līdzās gulēja nogāztais elektrības stabs, kura dēļ bija pārtraukta arī pasažieru elektrovilcienu satiksme. Līdz svētdienas vakaram dzelzceļnieki avārijas seku likvidāciju pabeidza. Rīkojušies atbilstoši instrukcijaiUzņēmuma «Latvijas dzelzceļš» pārstāvis Māris Ozols stāsta, ka avāriju 23. marta vakarā ap pulksten 20.40, iespējams, izraisīja vagona riteņu pāru ass lūzums vilciena sastāva astē trešajā vagonā no beigām. No sliedēm nogāja pieci vagoni, trīs no tiem apgāzās. No vienas cisternas ar intensitāti apmēram desmit litru minūtē izlija dīzeļdegviela, ko dzelzceļniekiem gandrīz pilnībā izdevās savākt. Savukārt uz zemes izplūdušo degvielu ar absorbējošām putām noklāja ugunsdzēsēji, kas trauksmes zvanu saņēma vien pulksten 21.05. Uz jautājumu par to, kādēļ trauksme tika izziņota apmēram divdesmit minūtes pēc avārijas, M.Ozols atbild – mašīnists rīkojās atbilstoši instrukcijai un uzreiz tumsā nevarēja reaģēt uz notikušo. Dzelzceļa stacijas darbinieki, viņaprāt, avāriju varēja tūlīt nepamanīt. M.Ozols piebilst, ka tobrīd arī cilvēki no dzelzceļa stacijas nav evakuēti. Cisternas pieder KrievijaiAtbildību par kravu pārvadājumiem dzelzceļā sadala piecas valsts akciju sabiedrības «Latvijas dzelzceļš» meitassabiedrības – «LatRailNet» (nosaka infrastruktūras maksu un sadala dzelzceļa infrastruktūras jaudu), SIA «LDz Cargo» (nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus), SIA «LDz infrastruktūra» (infrastruktūras būvniecība un uzturēšana), SIA «LDz ritošā sastāva serviss» (ritošā sastāva remonts un uzturēšana), kā arī apsardzes uzņēmums SIA «LDz apsardze». Avarējušo vilcienu bija nofraktējis privātuzņēmums «Baltijas ekspresis», tā vagoni pieder uzņēmumam Krievijā.20 gados četras lielas katastrofasJelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) teic, ka viņš kā pilsētas Civilās aizsardzības komisijas vadītājs sestdienas vakarā bija ieradies notikuma vietā. Atgadījums tikšot analizēts, lai uzlabotu iedzīvotāju gatavību ārkārtas situācijām. Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis uzskata, ka notikušais ir laime nelaimē. «Ja avārija būtu simts metru pirms, uz Lielupes tilta, vai pārsimt tālāk, kur varēja atrasties pasažieri, sekas varēja būt smagas gan dabai, gan cilvēkiem,» secina direktors. Pēc pārvaldes speciālistu aplēsēm, zemē izlija apmēram kubikmetrs dīzeļdegvielas. Industriālā riska pētnieks Andris Maurāns atzīst, ka Jelgavas dzelzceļa stacija kā nopietns industriālā riska objekts pēc pašvaldības iniciatīvas pētīts jau kopš 1994. gada. Viņaprāt, valsts akciju sabiedrība «Latvijas dzelzceļš» nav veikusi pienācīgu industriāla riska novērtējumu saviem bīstamo kravu pārvadājumiem, kuru intensitāte, jo īpaši tranzītlīnijā Zilupe – Ventspils, ir ļoti augsta. «Latvijā divdesmit gadu laikā četras lielas dzelzceļa avārijas (Vecumnieku, Līvbērzes, Naujenes pagastos un Ventspilī) – tas ir daudz,» atzīst pētnieks.
