Kad pirms desmit gadiem sākām šeit strādāt, mūsu rīcībā bija tikai 17 hektāru zemes. Kaut arī tagad iekopjam krietni lielākus laukus, kaimiņi apsaimniekotās platības ziņā ir aizsteigušies priekšā.
“Kad pirms desmit gadiem sākām šeit strādāt, mūsu rīcībā bija tikai 17 hektāru zemes.
Kaut arī tagad iekopjam krietni lielākus laukus, kaimiņi apsaimniekotās platības ziņā ir aizsteigušies priekšā,” ar savu zemnieku saimniecību “Azaidi” sāk iepazīstināt tās vadītāji Indulis un Anita Baloži.
Viņi turpina: “Kaimiņu rūpals ir 500 un vairāk hektāru, bet mums tikai 350.”
Cūkkopība – pārāk nestabila
Reiz bija doma Azaidos nodarboties ar cūkkopību. Saimnieki bija apzinājuši šīs lauksaimniecības nozares īpatnības un iepazinuši cūku šķirnes. Pārstrādes uzņēmumi bija apmierināti ar Azaidu lielajā fermā augušajām cūkām, taču neapturami valstī ieplūda importa cūkgaļa, un gribot negribot bija jāstrādā ar zaudējumiem. Tas, protams, saimniekus neapmierināja, un “apetīte uz cūkkopību” Baložu ģimenei zuda. Ferma vēl stāv un gaida. Kas zina, varbūt kādu dienu tajā atkal kūsās daudzu lopiņu dzīvība. Taču Anita Balode teic, ka vispirms ēka jāpielāgo visām daudzajām ES prasībām. Savukārt kungs piebilst, ka vajadzīga stabilitāte nozarē.
Baložu ģimene dzīvo ēkā ar bagātīgu vēsturi, taču draudzīgi spoki gan neesot manīti. Pavisam drīzi viņi pārcelsies uz citu māju turpat netālu, kur palēnām notiek kapitālais remonts. Saimnieki piekrīt, ka labs nāk ar gaidīšanu!
Tēvs ar dēlu – teorija un prakse
Visus ar saimniecību saistītos jautājumus Baložu pāris apspriež kopā, taču krietns palīgs ir arī dēls Oskars, kas, studējot Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātē, ieguvis pamatīgu teorētisko zināšanu bagāžu. Tēvs ar dēlu ir spēcīgs tandēms, jo, attīstot savu saimniecību, viņi kopā liek uzņēmējdarbībā divas tik ļoti nepieciešamas lietas – teoriju un pieredzi. “Kaut kā jau dzīvosim arī ES. Ja reiz dēls izvēlējās tādu profesiju, mums jāparūpējas, lai mantojumā varētu nodod augtspējīgu saimniecību,” teic Indulis Balodis. Oskars izšķīries palikt Azaidos un doties tālāk tēva pēdās. Proti, turpināt nodarboties ar lauksaimniecību. Baloža kungs piekrīt, ka daudzi jaunieši brauc prom no laukiem, neredzot tajos perspektīvu. Un, iespējams, arī Oskars saimniekošanu vēlēsies apvienot ar darbu kaut kur pilsētā. Te savs vārds sakāms meitai Elīnai. Viņa arī studē un nākotnē kļūs par nekustamā īpašuma vērtētāju. Elīna neslēpj, ka diez vai paliks laukos.
Pāris vārdu, kas biedē
Šogad Azaidu sētā pirmo reizi iebrauca mazlietots “John Deer” kombains. Par to, protams, saimniekiem prieks. Taču pārdzīvota arī kāda vilšanās – izstrādātais SAPARD projekts tika iesniegts nedaudz par vēlu, kad šai ES atbalsta programmai atvēlētā naudiņa jau bija izsmelta. Taču neba nu projekts laukā sviežams, tikai nedaudz jāpagaida, līdz mūsu lauku saimniekiem būs pieejami ES sturkturālie fondi, ko sola jau nākamā gada pirmajā pusē. “Līdz tam ar ko strādāt ir, taču nenoliedzami gribas tehnikas parku atjaunināt un modernizēt.”
Azaidu saimnieki nav laiduši garām iespēju iestāties kooperatīvajā sabiedrībā “Latraps”. “Redzot, ka tā lieta aiziet, kooperatīvā iestājās ļoti daudzi. Tas patiešām ir izdevīgi. Tiesa, padomju laikus piedzīvojušos cilvēkus baida tādi vārdi kā “kooperatīvs” un arī “savienība”, taču, manuprāt, par “Latraps” uztraukumi ir lieki. Esmu bijis Dānijā un ceru, ka mēs kā ES dalībvalsts dzīvosim tikpat labi,” spriež Indulis Balodis.
Šā gada nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi ražas laikā bija liels pārbaudījums arī Azaidos, taču saimnieki par krīzi izsludināto laika posmu veiksmīgi pārvarēja. “Graudi bija slapji, bet, par laimi, “Latraps” nāca pretī un no saviem biedriem tādus pieņēma. Arī pusi rapša vējš izkūla,” stāsta Indulis Balodis. Saimniece vien sapņaini piebilst: “Bet būtu bijusī tāāāda raža!” Dabas untumiem grūti stāties pretī. Baloži ir vienisprātis, ka lauksaimnieku darbs ir pakļauts lielam riskam. Allaž jābūt modram un jāskatās, kādu joku daba šoreiz grib izspēlēt. “Bet, kas neriskē, tas nevinnē!” ir pārliecināta Balodes kundze.
Ziemassvētkos sniegu vajag!
Visa Baložu ģimene mājās ir piektdienu vakaros un brīvdienās. Viņi ir ģimenes cilvēki un ļoti labi jūtas visi kopā. Žēl, ka ziema kavējas, jo iecienīta Baložu ģimenes tradīcija ir braukt uz kalnu un traukties no tā ar slēpēm, uz plēvēm vai vēl kā citādi. Saimnieki un Elīna vienojas, ka sniegu vajag! Kā tad tā – rīt svinami Ziemassvētki, bet ārā lietus līst? Toties dāvaniņas gan būs visiem. Bet pirms tam – katram jāsniedz kāds priekšnesums. Te cepuri nost Baložu ģimenes jaunākās atvasītes Elziņas priekšā, jo viņa skolā allaž iemācās kādu jaunu dzejolīti. Savukārt pārējiem mājiniekiem gadu no gada ataust vecie labie pantiņi. To stāstot, Baložu ģimenes locekļi sulīgi smejas. Kurš gādā par dāvaniņām? Nu, protams, Ziemassvētku vecītis!
***
Zemnieku saimniecība “Azaidi”
atrodas Jelgavas rajonā, Zaļenieku pagastā,
dibināta 1993. gadā,
apsaimnieko 350 hektāru zemes,
audzē:
cukurbietes,
rapsi,
graudaugus,
kooperatīvās sabiedrības “Latraps” biedrs,
palīdz divi pastāvīgi un vēl daži sezonas strādnieki.
