Kaut arī plānots mazākā apmērā par pagājušo gadu, šogad azartspēļu nodoklis Jelgavas budžetu papildinājis vairāk nekā pērn. Pašvaldība gan teic, ka ieņēmumu kāpums ir niecīgs, bet atzīst – ekonomiskā situācija uzlabojas. Savukārt nozares asociācijā spēļu biznesu pašlaik vērtē kā stabilu, jo cilvēki biežāk un lielākas summas tērē izklaidei.
Jelgavas budžetā šā gada pirmajos sešos mēnešos azartspēļu nodokļa ieņēmumi veido 65,6 tūkstošus latu, kas ir par gandrīz divarpus tūkstošiem vairāk nekā tādā pašā laikā pagājušajā gadā, liecina pašvaldības apkopotā informācija. Lai gan pa visu gadu Jelgavas Dome ieplānojusi nodoklī iekasēt par 30 tūkstošiem latu mazāk nekā pērn, ja turpināsies līdzšinējā tendence, maz ticams, ka domātos 145 tūkstošus azartspēļu nodoklis pilsētas budžetam atnesīs. «Nelielo azartspēļu nodokļa ieņēmumu kāpumu varētu skaidrot ar iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes palielināšanos,» skaidro Jelgavas pašvaldības pārstāve Līga Klismeta. Tam piekrīt arī Latvijas Spēļu biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Ludeks, sakot, ka nozarē «stāvoklis stabilizējas un ir labāks nekā pagājušajā gadā». Pirmais pusgads azartspēļu biznesam ieņēmumu ziņā bijis par 14 procentiem veiksmīgāks nekā pērn. «Ja var vairāk tērēt izklaidēm, stāvoklis uzlabojas,» saka Spēļu asociācijas šefs Ģ.Ludeks. Jelgavā par nozares stabilitāti liecina fakts, ka kopš gada sākuma neviena spēļu zāle nav aizvērta. Tomēr no jauna atklāta arī nav neviena. Pašlaik spēļu bizness apgrozījuma ziņā esot 2005. gada līmenī. Asociācijas vadītājs skaidro – apgrozītās naudas daudzums nozarē palielinās, tomēr tas nenorādot, ka laimētavu saimnieku kabatas briestu. Peļņu noēdot nodokļi, kas 2005. gadā bijuši divkārt mazāki nekā patlaban. Turklāt ar 1. jūniju spēkā stājušās izmaiņas Azartspēļu un izložu likumā, nosakot augstākas nodokļa likmes. Līdz jūnijam par katru spēļu automātu nodoklī gadā bija jāsamaksā 9600 latu, bet ar 1. jūniju tas palielināts līdz 10 560 latiem. Nemainīga palikusi nodeva par katru spēļu zāli – 3000 latu gadā. Piebilstams, ka no visiem azartspēļu nodokļiem un nodevām lauvas tiesa – 75 procenti – nonāk valsts budžetā, bet pārējo summu saņem pašvaldības, kuru teritorijā atrodas spēļu zāles. Valstī spēļu zāļu skaits daudz nemainās – to ir 323, bet zem astoņiem tūkstošiem nokrities spēļu automātu skaits, sasniedzot 7789 aparātus. Vēl «treknajos gados» valstī (visi – Rīgā) bija 14 kazino, bet tagad to ir tikai seši. Savukārt Jelgavā patlaban darbojas 11 spēļu zāles, tajās izvietotas 285 laimēšanas iekārtas.
