Nedēļas nogalē Mežaparka trasē Rīgā notiks BMX Latvijas čempionāts, kur dalību dažādās vecuma grupās būs pārstāvēti arī Jelgavas kluba “Mītavas kumeļi” un BJSS sportisti. Līdz ar viņiem kārtējo reizi pārbaudīt spēkus dosies Cr30+ klases braucējs Alvis Lānso. Ka to krājumā netrūkst, nupat apliecinājusi jau trešo gadu izcīnītā uzvara “SMScredit BMX čempionāta” kopvērtējumā, tāpat kā trešā un pirmā vieta Eiropas kausa posmos maija beigās Čehijā. “Plānoju piedalīties arī Eiropas čempionātā jūlija vidū Francijā, Bordo. Pagājušajā gadā Itālijā kaut kas nebija, kā vajag, šogad mēģināšu no jauna,” ar apņēmīgu smaidu bilst Alvis.
– Veterānu līdera statusam noteikti ir sava priekšvēsture, – sarunā cenšos izdibināt, kur meklējami šīs aizrautības pirmsākumi.
Uz riteņa pirmoreiz uzkāpu 13 gadu vecumā. Tepat Jelgavas BMX trasē, kas bija netālu no manas 4. vidusskolas. Iepatikās, un ar to arī sākās. Kādus sešus gadus nobraucu ļoti aktīvi. Tad pienāca studiju gadi LLU, un treniņiem palika arvien mazāk laika. Pēc tam arī veco trasi nojauca, un kādus pāris gadus tās nebija vispār. Var teikt, ka atsāku pēc 15–16 gadu pārtraukuma.
– Un uzreiz ar panākumiem. Vai no skolas gadiem arī tādi palikuši prātā?
Septiņpadsmit gados biju Latvijas čempions. Iepriekš trešā vieta bijusi. Balvas un diplomi jau mājās glabājas. Eiropas un pasaules čempionātos gan tik veiksmīgi nav gājis.
– Tagadējais braucamrīks krūzers – ar ko tas atšķiras no klasiskā BMX velosipēda?
Ar cita diametra riteņiem. Līdz ar to it kā mazliet „gausāks”, nevar tik asus manevrus trasē izdarīt. Kā saka viens mans cīņubiedrs – krūzers noslēpj tavas kļūdas. Kad 2012. gadā atsāku braukt, bija skaidrs, ka parastajā klasē neesmu vairs konkurents.
– Bez treniņiem, jādomā, arī šajā klasē tik labi nesanāktu.
Gatavojoties sacensībām, patrenējos reizi divas nedēļā, taču jāatzīst, ka lielā mērā dzīvoju uz jaunībā iekrātās bāzes. Savu laiku prasa darbs un ģimene. Četrgadīgais dēls jau sēž uz riteņa un pat divas sacensības nobraucis. Ja viņš gribēs ar šo sportu nodarboties, noteikti palīdzēšu.
– Jaunākajās grupās gan Jelgavas klubā, gan citur Latvijā braukt gribētāju daudz, bet vecākajās kļūst arvien mazāk. Kāpēc tā?
Iemesli var būt dažādi. Dažiem varbūt līdzekļu pietrūkst, kādam atbalstošas ieinteresētības no vecāku puses, kādam pacietības – kad panākumi nenāk tik ātri, kā gribētos, aiziet uz citu sporta veidu. Tad klāt pusaudža gadi – citas domas un intereses.
– Ja par līdzekļiem – cik ilgi var nobraukt ar vienu velosipēdu? Vai nākas pašam to arī labot?
Profesionālajā sportā maina bieži – rāmjus, dakšas un arī pašus velosipēdus. Nogurst jau tas metāls. Ar savu riteni braucu trešo sezonu. Pats remontēju, esmu to darījis no bērna kājas. Pieskatu, lai nekas nečerkst, negrab un nekrakšķ. Katru gadu kaut ko nomainu, nesen, piemēram, stūri, ko biju saliecis krītot. Kādreiz izpalīdzu arī kluba biedriem.
– Cik liela un spēcīga ir Cr30+ grupas konkurence Latvijā?
Sacensībās parasti no astoņiem līdz 10 braucējiem. Katru gadu kāds izkrīt, kāds pienāk no jauna. Šogad daži spēcīgi pienākuši. Man patīk. Tāpēc arī labprāt braucu kopā ar jaunajiem 17+ sportistiem.
– Lānso uzvārds manīts arī Jelgavas amatieru basketbola čempionātā.
Esam draugi, kas brīvajā laikā kopā uzspēlē basketbolu. Tā ir nodarbība ziemā. Un, lai būtu nopietnāka jēga, piedalāmies pilsētas čempionātā. Trenējies šajā spēlē esmu tik, cik sporta stundās skolā, bet kaut kas jau tajās ir apgūts. Basketbolā gan atklājas arī tas, ka sportā tomēr vairāk esmu individuālists – gribas līdz rezultātam aizcīnīties pašam, kas komandas spēlē ne vienmēr ir tas labākais.
Jelgavnieki „SMScredit BMX čempionāta” trijniekā
1. vieta
Alvis Lānso (attēlā, Cr30+)
2. vieta
Paula Zavinska (G11–13)
Ernests Šteinbergs (M17+)
3. vieta
Emīlija Zavinska (G8–10)
Lūkass Soļims (B6)
Markuss Soļims (B8)
