B un C hepatīts ir ļoti nopietna sabiedrības veselības problēma, kas var skart jebkura vecuma grupas iedzīvotājus.
B un C hepatīts ir ļoti nopietna sabiedrības veselības problēma, kas var skart jebkura vecuma grupas iedzīvotājus. Šīs slimības ir izplatītas visā pasaulē. Pēc Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem, katru gadu ar B hepatītu saslimst 4 miljoni iedzīvotāju, 15 – 25% no tiem turpmākās dzīves laikā cieš no hroniskām aknu saslimšanām (aknu cirozes, vēža vai aknu mazspējas). Gandrīz katrs desmitais, kas pārslimojis B hepatītu, mirst no komplikācijām.
Ar B vai C hepatītu var saslimt ikviens neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās un dzīvesvietas. Epidēmiska B hepatīta izplatīšanās ir vērojama pusaudžu un jauniešu vidū, kur saslimstība ar to pēdējo desmit gadu laikā augusi 10 reižu.
Viens no iemesliem ir intravenozo narkotiku lietotāju skaita palielināšanās. Par to liecina gan slimnieki, kas atzinuši, ka injicējuši sev narkotiskas vielas, gan fakts, ka visbiežāk saslimst 15 – 29 gadus veci vīrieši, kuru vidū narkomānija izplatīta visvairāk.
Vīrushepatīts ir aknu iekaisuma slimība, kuru izraisa vīrusi. Ir vairāki vīrushepatītu tipi. Latvijā visbiežāk sastopams A, B un C hepatīts. Ar A hepatītu var inficēties, lietojot uzturā ar vīrusu inficētu ūdeni vai pārtiku, kā arī sadzīves kontaktu ceļā. Ar B un C hepatītu vīrusiem inficējas, tieši saskaroties ar inficētām asinīm vai organisma šķidrumiem, dzimumkontaktu ceļā vai dzemdībās (bērns no inficētas mātes), tāpēc tos dēvē par parenterālajiem hepatītiem. Tiem ir smaga klīniskā gaita un nesalīdzināmi biežāk vērojamas sekas.
Saslimšana parasti izpaužas ar dzeltenu ādas un acu gļotādas nokrāsu. Ir izteikts apetītes zudums. Var būt slikta dūša un vemšana. Hepatīta slimniekiem raksturīga paaugstināta temperatūra, drudzis, iespējamas sūdzības par sāpēm vēderā un locītavās. Saslimušais jūtas saguris, nespēcīgs un nav darbspējīgs vairākas nedēļas vai pat mēnešus. Nereti infekcija var izpausties kā gripai līdzīga slimība un noritēt vieglā formā vai vispār bez simptomiem. Tādējādi saslimušais var inficēt citus, pašam neapzinoties. Reizēm cilvēki, kas inficējušies ar vīrusu hepatītu B, neizveseļojas pilnībā – viņi kļūst par šā vīrusa nēsātājiem un turpmākās dzīves laikā var inficēt citus.
Pasaulē kā vienīgais B hepatīta profilakses pasākums atzīta vakcinācija, kas nodrošina aizsardzību 90 – 95% gadījumu. B hepatīta vakcīnu var uzskatīt arī par pirmo pretvēža vakcīnu pasaulē, jo novērota aknu vēža veidošanās riska samazināšanās pret tā izraisītāju – B hepatīta vīrusu. Kopš 1997. gada Latvijas imunizācijas kalendārā ieviesta jaundzimušo vakcinācija pret B hepatītu. Mazuļiem paredzētas trīs vakcinācijas. Pirmo poti bērns saņem dzimšanas dienā, otro – pēc mēneša, bet trešo – sešus mēnešus pēc otrās potes. Pieaugušie pret B hepatītu var vakcinēties pēc savas vēlēšanās. Nepieciešamas trīs devas ar jau minēto intervālu – viens mēnesis pēc pirmās potes, seši mēneši pēc otrās.
Speciālisti iesaka vakcināciju veikt:
– arī bērniem, kas dzimuši pirms 1997. gada;
– ģimenes locekļiem, kuru ģimenēs ir hroniska B hepatīta slimnieks vai B hepatīta vīrusa nēsātājs;
– intravenozo narkotiku lietotājiem;
– personām, kas bieži maina dzimumpartnerus;
– ceļotājiem, kuriem iespējams tiešs kontakts ar B hepatīta skarto rajonu iedzīvotājiem, kā arī tiem, kam ceļojuma laikā nav izslēgta medicīnisko manipulāciju izdarīšana;
– pacientiem, kuriem ir biežas medicīniskās manipulācijas;
– personām, kas strādā vai uzturas kā pacienti ārstniecības iestādēs garīgi slimiem cilvēkiem;
– personām, kas pārslimojušas C hepatītu.
Ministru kabineta noteikumi Nr.330 “Vakcinācijas noteikumi” paredz, ka darba devēju un izglītības iestāžu vadītāju pienākums ir obligāti vakcinēt pret B hepatītu darbiniekus, kas nodarbināti profesijās ar paaugstinātu inficēšanās risku: ārstniecības personas, kas sniedz medicīnisko palīdzību un ikdienā saskaras ar asinīm un citiem bioloģiskajiem šķidrumiem, ārstniecības, rehabilitācijas un profilakses iestāžu palīgpersonālu, arī personas, kas mazgā un sterilizē medicīniskos instrumentus, apkopējus un veļas mazgātavu darbiniekus, medicīnas studentus un medicīnisko skolu audzēkņus, personas, kas sniedz manikīra un pedikīra pakalpojumus, tetovēšanas un ādas caurduršanas procedūras.
Diemžēl vakcinācija pret B hepatītu neaizsargā no C hepatīta inficēšanās riska.
