Valdība vēl nesen apsvēra, ko darīt ar lielas tautas daļas pieprasīto progresīvo ienākumu nodokli, SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» savu «bagātības nodevu» jau ieviesusi, proti, izlēmusi, ka jauno namu iedzīvotājiem par atkritumu izvešanu jāmaksā divas reizes vairāk nekā tiem, kas mitinās vecajās blokmājās. Uz jauno projektu namu pagalmiem nebraukā vis «miskastes mašīnas» ar zeltītām riepām, un tās nestūrē šoferi melnos smokingos! Nē, turp dodas tie paši konteineru savācēji, kas uz blakus mājām, turklāt atkritumu tvertnes tiek tukšotas vienos un tajos pašos reisos. Vairāk jāmaksā tāpēc, ka uzņēmuma vadība izdomājusi – tur dzīvo bagātāki cilvēki, bet bagātāki cilvēki ražo vairāk mēslu. Pat ja pieļaujam, ka divām mājām var noteikt atsevišķu kārtību, izbrīnu rada primitīvais vērtēšanas kritērijs. Kā noprotams, «Komunālie pakalpojumi» nav vis mērījuši izvesto atkritumu daudzumu. Tad varbūt veikuši statistisku mērījumu par dažāda vecuma māju iedzīvotāju ienākumiem? Vai analizējuši, cik lielos hipotekārajos parādos ir vieni un otri, salīdzinājusi, cik sāpīgi pa katra maku cirtusi krīze? Visticamāk, nav, tāpēc soģa lomas uzņemšanās, vienpersoniski nosakot, kurš ir turīgs, kurš ne, šķiet vienkārša augstprātība. Turklāt Grīnfelda kungs, sludinot, ka bagātie mēslo vairāk, visticamāk, apzināti piemirsis citu pasaulē pierādītu sakarību. Proti, pie lielākas turības parasti tiek izglītotāki cilvēki, bet viņi savukārt vairāk šķiro atkritumus un citādi rūpīgāk izturas pret vidi. Piemēram, mazāk pērk lētas, nekvalitatīvas un ātri lūstošas mantas, kas atkritumu konteinerus piepilda aumaļām. Kā rādās, pilsētas vadību šāda dalīšana kastās itin labi apmierina. Tad varbūt arī citu pakalpojumu cenas turpmāk varētu noteikt pēc tā, kurā gadā celtā mājā maksātājs dzīvo?
