Baumu viļņi šūpo sociālā centra direktora krēslu. Vāc parakstus pret filiāles slēgšanu
Pēc publikācijām 4. jūnijā par valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» filiālē «Ziedkalne» notiekošo vardarbību ar vēl nebijušu spēku centrā uzplaiksnījuši baumu viļņi. Paralēli tam, ka centra vadošās personas nespēj izšķirt, kuram ir lielāka ietekme, tiek vākti paraksti par to, lai «Ziedkalne» netiktu slēgta. Par pamatu parakstu vākšanai izmantoti kaut kur dzirdēti vadītāja izteikumi.
Bail palikt bez darba
Laikraksta rīcībā nonākusi neoficiāla elektroniskā sarakste, kur kāda sieviete pauž neizpratni, kāpēc «Ziedkalnes» saimniecības daļas vadītājs Normunds Latišs apstaigā klientus un darbiniekus, prasot parakstīties pret filiāles slēgšanu. Sieviete neslēpj bailes, norādot, ka visi filiāles darbinieki ir šokēti. «Nav iespējams kvalitatīvi veikt darba pienākumus, jo bail laukos palikt bez darba,» viņa raksta.
N.Latišs nemaz nenoliedz, ka paraksti tiek vākti. «Tādas runas, ka «Ziedkalni» slēgs, darbinieku vidū ir izskanējušas. «Zemgales» direktors Ilgonis Leišavnieks tādu runu ir teicis filiālē Īle,» viņš skaidro. Uz jautājumu, kāds ir dokumenta saturs, ko klienti un darbinieki parakstījuši, viņš nezināja atbildēt. Savukārt atbilde, kas šo dokumentu sagatavojis, ir īsa – darbinieku kolektīvs. Runājot par tālāko rīcību ar savāktajiem parakstiem, N.Latišs ir nekonkrēts – darbinieki izdomās.
Pirms sākta parakstu vākšana, neviens no dokumenta autoriem gan nav apvaicājies pašam «Zemgales» direktoram, vai tiešām baumām ir pamats. I.Leišavnieks pauž sašutumu par šādu rīcību. «Tās ir pilnīgas muļķības, nekādu runu par likvidāciju vispār nevar būt. Turklāt šo jautājumu neizlemju es. Tiesības ko tādu darīt būtu ministrijai. Ja kāds izmanto šo situāciju, lai panāktu manu atbrīvošanu, tad tas ir ļoti negodīgi gan pret darbiniekiem, gan klientiem, jo viņi tiek satraukti. Tas neliecina par profesionālu darbu,» viņš neslēpj sarūgtinājumu.
Ministrs norobežojas
Rādās, ka labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) no konflikta norobežosies. Pēc tam, kad I.Leišavnieks vērsās policijā ar iesniegumu izvērtēt filiāles darbinieku nolaidību, savlaicīgi nereaģējot uz to, ka centra klients dzērumā vairākkārt izvarojis citus klientus, ministrs pret viņu ierosināja disciplinārlietu. Uz ministra rīcību asi reaģēja Ģenerālprokuratūra, izsakot brīdinājumu un uzsverot, ka nedrīkst vērsties pret amatpersonām, kas ziņo par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.
«Pēc sarunas ar Ģenerālprokuratūru sapratu, ka mūsu kļūda bija, ka to nosaucām par disciplinārlietu, nevis dienesta pārbaudi,» komentē U.Augulis. Uz jautājumu, vai tiks izvērtēta I.Leišavnieka atbilstība amatam, ministrs atbild, ka ne, jo prokuratūras brīdinājuma dēļ viņš to nevar darīt. «Es vispār nejaukšos iekšā,» tagad bilst U.Augulis. Viņš gan uzsver, ka disciplinārlieta ierosināta nevis par to, ka I.Leišavnieks ziņojis par kriminālnoziegumu, bet gan par to, ka viņš vērsies pret saviem darbiniekiem policijā bez dienesta pārbaudes.
Gaidāmas pārmaiņas
Ja vadības cīņas līdz rudenim pavisam vēl nebūs saplosījušas «Ziedkalni», to kopā ar visu pārējo sociālās aprūpes sistēmu gaida pārmaiņas. Plānots sākt īstenot deinstitucionalizācijas plānu, kuram pamatus sāka likt iepriekšējā ministre Ilze Viņķele («Vienotība»). Tas paredz lielāku uzmanību veltīt centru klientu sadalījumam. «Iecerēts atsevišķi nodalīt, piemēram, psihiski un garīgi slimo aprūpes centrus. Tāpat plāns skar visu, kas saistīts ar bērnu jautājumiem, proti, lai pēc iespējas vairāk bērnunama bērnu varētu izaugt ģimeniskā vidē. Projekta uzdevums būs caur rehabilitāciju cilvēku atgriezt sociālajā vidē,» skaidro U.Augulis.
Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma («Vienotība»), aicināta komentēt «Ziedkalnē» notiekošo, norāda uz sagatavoto plānu. «Pašlaik Labklājības ministrija, kā paredzēts valdības deklarācijā, strādā pie sociālo aprūpes centru darbības pilnveides, kā arī sabiedrībā balstītu pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura invaliditāti attīstīšanas. Tā ir Labklājības ministrijas kompetence, lai tiktu sakārtoti nozares jautājumi un uzlabota ministrijas institūciju darba kvalitāte. Savukārt par iespējamu vardarbību ir ierosināts kriminālprocess, un tā ir policijas kompetence,» skaidro L.Straujuma.
Labklājības ministrijā norāda, ka par iespējamo vardarbību informācija patlaban tiek apkopota. «Mēs patlaban apkopojam informāciju par visiem negadījumiem un ārkārtas situācijām, kas apdraud klienta dzīvību, veselību un drošību. Ir nepieciešams laiks, lai precizētu gadījumu skaitu,» uzsver ministrijas pārstāve Liene Užule un norāda, ka arī citi aprūpes centri tiek informēti par riskiem, kas darbiniekiem būtu jāidentificē un jānovērš. ◆
