Uz darba pārrunām neierodas, bet skaidri zina, kur un kā saņemt pabalstus. Šādus pārmetumus publiskajā telpā bezdarbniekiem nesen veltījuši ne tie mazākie darba devēji. Bieži vien gadījušās situācijas, ka uz interviju uzņēmumā atnācis tikai viens, kaut sūtīti desmit potenciālie darba ņēmēji. Kāpēc sevi apgrūtināt cilvēkam, kam ir tendence pierast pat pie skaudrākajiem apstākļiem?! Turklāt brīvi pieejami dažādi pabalsti. Tā tikai šķiet, ka Latvijā par tiem nav iespējams izdzīvot. Un kā vēl! Citādi nebūtu tāds bezdarba pieprasījums, uzspļaujot teju 38 tūkstošiem vakanču, kādas pērn bija apzinājusi Nodarbinātības valsts aģentūra. Tāpēc iestāde izdomājusi spert soli tālāk, bezdarbniekus piespiežot doties uz īpašiem gadatirgiem. Nē, tajos nenotiks viņu kā potenciālo darba ņēmēju izsole, kā arī nepārbaudīs šo cilvēku, iespējams, ierūsējušās spējas pārdot un prasmi komunicēt. Šajos pasākumos, kāds aprīlī tiks rīkots arī Jelgavā, varēs aci pret aci satikt darba devējus un iepazīties ar piedāvātajām vakancēm, ziņo NVA.Interesanti, ka gadatirgos piedalīsies arī Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla speciālisti, kuru pārziņā ir darba iespējas ārpus Latvijas. Protams, tajā nav nekā slikta, ka cilvēkam ir vaļā arī citu valstu darba tirgi, kur atalgojums mēdz krietni pārsniegt par tādu pašu darbu šeit izmaksātās summas. Labi arī bezdarba līmeņa statistikai. Nav noslēpums, ka par tā lejupslīdi bieži vien jāpateicas tieši aizbraukušajiem. Tomēr diez vai vakanču gadatirgu apmeklētāji, kas turklāt tur sadzīti obligātā kārtā, būs tie īstie braucēji. Drīzāk svešumā dodas tie, kurus pārņem vārdos neaprakstāms izmisums, kad bērns lūdz maizīti, bet ar asarām acīs jāatzīst, ka nav ko dot. Jo darba nav, bet nemitīgi diņģēt pabalstus kļuvis ļoti neērti. Tāpēc jāpiekrīt vien būs viedoklim, ka darba lietās viss ir atkarīgs no paša motivācijas, nevis kādas iestādes, mājinieku vai darba devēju bakstīšanas!
