Studenti stāsta par savām otrajām mājām – dienesta viesnīcām.
Studenti ir atgriezušies Jelgavā. Par to liecina ne vien čalas Jelgavas pils pagalmā un garās rindas pie naktskluba «Jelgavas krekli», bet arī pārpildītās kopmītņu istabiņas. Kamēr pirmkursnieki klīst no vienas istabiņas uz citu, meklējot labākus biedrus un apstākļus, tikmēr vecākie studenti jau ir iekārtojušies un dalās iespaidos par dzīvošanu kopmītnēs. Neēd kopā, jo nespēj notiesāt tik lielu porcijuOtro gadu 6. dienesta viesnīcas 515. istabiņā mitinās Aivis Krūkliņš, Sergejs Kozlovs un Pēteris Vīrs. Aivis un Sergejs ir topošie būvinženieri, Pēteris studē Mežu fakultātē, bet visi mīt tā sauktajās lauksaimnieku kopmītnēs. «Protams, būtu vieglāk, ja dzīvotu septītajās «kojās» starp savējiem kursabiedriem, taču šeit ir daudz draudzīgāka un mierīgāka atmosfēra. Istabiņas nav tik piebāztas, mēs esam tikai trīs, nevis četri vai pieci. Kopīgi vienojamies par diendusu un atpūtas laiku, kas noteikti nebūtu iespējams istabiņā, kurā dzīvo pieci studenti,» saka Aivis, piebilstot, ka savā miteklī jūt lielāku neatkarību un privāto telpu. Sergejs un Pēteris maltītes gatavo kopā, bet Aivis ēd atsevišķi. Puisis smejas, ka nekad līdz studiju laikam nav redzējis tik lielas porcijas, kādas vienā ēdienreizē spēj notiesāt puiši, tāpēc labprāt gatavo viens. Arī ēdienkarte nedaudz atšķiras, turklāt nav jārēķinās ar kādu citu – kad grib, tad arī gatavo. Puišiem ir sava istabas kārtošanas sistēma – grīda tiek slaucīta katru trešdienu un svētdienu, bet, ja kāds aizmirst to izdarīt, kārtošana tiek pārnesta uz nākamo nedēļu. Dažreiz viņi apzināti mēģina atrast nodarbes vai ātrāk iet uz klubu, lai tikai dežurants aizmirstu izslaucīt grīdu. Laiku pa laikam istabā ieklīst kāds grauzējs, taču prusaki nav manīti. Trakākais atgadījums 515. istabiņā risinājies Aivja dzimšanas dienas ballītē, kad meitenes, dejodamas uz galda, gandrīz sadragāja Sergeja datoru.Vakariņas apmaiņā pret mazgāšanos siltā dušāMārtiņš Avsjukevičs un Einārs Račāns ir Lauku inženieru fakultātes studenti. Viņi dzīvo 7. kopmītnes piektajā stāvā, kur uz divām istabiņām ir atsevišķa virtuve, tualete un duškabīne. «Te esam jau vairāk nekā gadu. Iepriekš dzīvoju 3. dienesta viesnīcā, bet Einārs – «lauksaimnieku kojās», pārvācāmies uz šejieni, jo te dzīvo visi mūsu kursabiedri. Ja esi starp savējiem, mācībās iet daudz vieglāk,» par studiju laika dzīvesvietas maiņu stāsta Mārtiņš. Puiši teic, ka gan 7. kopmītne, gan piektais stāvs ir krietni klusākas vietas par iepriekšējiem mitekļiem un ir arī daudz vieglāk uzņemt viesus, jo komandantes neprasa personu apliecinošus dokumentus. Kopš septembra viņi dzīvo nedaudz lielākā istabā par iepriekšējo. Vasaras izskaņā jaunajā veikts kosmētiskais remonts. «Pateicām pārvaldniekam, kādas tapetes un krāsu toņus vēlamies, un viņš iegādājās visu nepieciešamo. Saviem spēkiem cenšamies padarīt istabiņu mājīgāku. Vēl nerealizēts ir sapnis par lielu leti, kas kalpos par mācību virsmu, jo galdi istabiņā ir neērti,» plānos dalās Einārs. Puiši kopīgi gatavo arī ēst, tagad gan nākas taisīt pašiem, jo kaimiņiene, kas allaž palīdzējusi, ir ārzemēs, taču, līdzko atgriezīsies, noteikti steigšot palīgā. Viņi smejas, ka kursa biedrenes dažkārt pagatavo vakariņas vai sakārto viņu istabiņu apmaiņā pret iespēju nomazgāties siltā dušā, citkārt viņas gatavas pastrādāt, ja Mārtiņš vai Einārs meiteņu vietā sagatavo kādu rasējumu vai vizualizāciju skolai.Cienasti ir puišu kopmītņu priekšrocība«Mēs dzīvojam pašā Jelgavas centrā, tepat ir autoosta, visapkārt veikali un, protams, visu studentu iecienītais naktsklubs. Ērti piebraukt, jo iela ir pie pašām durvīm,» par «mehu koju» priekšrocībām stāsta Tehniskās fakultātes programmas «Mājas vide un vizuālā māksla izglītībā» 3. kursa studente Līga Pluģe. Istabiņā Līga sadzīvo ar kursabiedreni Lieni Lēvaldi, kas ir fakultātes studentu pašpārvaldes vadītāja, un lauksaimniecības inženierzinātņu 3. kursa studenti Lauru Meisteri. Līga atzīst, ka dzīvošanai «kojās» ar lielu puišu pārsvaru ir daudz priekšrocību – nekad nav garlaicīgi, vienmēr istabā ir daudz ciemiņu, kas nāk ar cienastu vai vakariņām. Meitenes parasti kopā negatavo – esot grūti sabalansēt ēdienus, jo Liene ir veģetāriete, Laura izteikta gaļēdāja, bet Līga ir kaut kas pa vidu – dažreiz sakārojas gaļas izstrādājumus, taču labprāt pārtiek arī no dārzeņiem. Visas gan vieno kāre pret saldumiem. «Mēs nestrīdamies un dzīvojam draudzīgi. Kad tuvojas fakultātes dienas, istaba pārvēršas par uzziņu biroju, kur cauru diennakti nāk cilvēki un jautā, ko darīt un kā. Šeit notikušas arī pašpārvaldes sēdes. Mēs jau gatavojamies «Mehu dienām 2013», tāpēc ir krājkasīte, kurā metam naudu, kas ir ziedojumi organizēšanai,» stāsta Liene, piebilstot, ka interesantākā 5. kopmītņu tradīcija ir jubilāra mešana gaisā pusnaktī Mātera un Svētes ielas krustojumā. Līga atklāj, ka kaimiņi un pārējie stāva iemītnieki saprot – esam ieradušās «kojās» pēc skanīgajām dziesmām, ko meitenes dzied istabiņā, virtuvē, gatavojot ēst, un staigājot pa gaiteni.Atdzimšana līdz ar jauno pārvaldnieciPārtikas tehnoloģijas fakultātes studenti Salimona Grišāne un Edgars Kapteinis divas nedēļas dzīvo kopā 2. dienesta viesnīcā. Arī «putriķu» kopmītnēs, ja pāris vēlas dzīvot kopā, jāsedz īres maksa par trešo iemītnieku, jo noteikumi paredz, ka istabiņā ir trīs studenti. «Kaut gan tagad pilsētā notiek lieli remontdarbi, uzskatu, ka mēs dzīvojam ļoti labā vietā, tepat ir pils, kur notiek lielākā daļa mācību, drīz būs pabeigts gājēju tilts. Protams, ir savi mīnusi, kas remontu laikā jāpacieš, – kaimiņiem nokrita un saplīsa glezna, kas bija piestiprināta pie sienas, tagad bruģē gājēju celiņus, nedaudz apgrūtināta iešana, taču nākotnē šī būs daudz pievilcīgāka vieta,» iespaidos dalās Edgars, kas ir arī 3. stāva vecākais un Pārtikas tehnoloģijas fakultātes studentu pašpārvaldes vadītājs, tāpēc viņam jāseko līdzi kārtībai kopmītnē. Salimona piebilst, ka vēl nav atklājušās īpašības vai niķi, kas apgrūtinātu kopdzīvi. «Gatavojam kopā vai arī to dara tas, kurš agrāk atgriežas no skolas, traukus mazgājam un istabu kārtojam divatā. Palīdzam viens otram visos darbos,» stāsta Salimona. Viņa atzīst, ka kopmītnes piedzīvojušas atdzimšanu, kopš darbu sākusi jaunā pārvaldniece Aiva Loce. Pēc vasaras bija patīkami atgriezties, jo koplietošanas telpās veikti nelieli uzlabojumi. Jaunieši cer, ka vēl studiju laikā gaiteņu nišās, kas pagaidām stāv tukšas, tiks izveidotas mācību un atpūtas telpas. LLU dienesta viesnīcasLLU ir desmit dienesta viesnīcu – astoņas pilsētas centrā, divas – PārlielupēĪre par gultasvietu studentiem – 19,50 latu mēnesī, bet pirms desmit gadiem 2002. gadā bija 5,32 latiKopējais studentu skaits – 2204AVOTS: Indulis Stulpiņš, LLU direktora vietnieks
