Kad divu stundu ilgā šā mēneša Jelgavas Domes sēde bija pasludināta par slēgtu un zālē sākās atvieglota ņurdoņa, «saskaņiešu» deputāts Valentīns Grigorjevs arvien «pie pults» stāvošajai izpilddirektorei Irēnai Škutānei kusli apvaicājās, kad tad beidzot pilsēta savā 66 miljonu eiro maciņā atradīs naudu, ko ieguldīt daudzdzīvokļu namu pagalmu attīstībā. Kā jau paredzams, viņš saņēma īsu atbildi, ka šogad tādiem mērķiem naudas nav. Ja pilsētnieki nodokļus maksātu dāsnāk, varbūt arī sanāktu.
Par pagalmu labiekārtošanu šim pašam deputātam taujāju pirms kādas nedēļas. Atgādināju, ka ne tikai «Saskaņas centra», bet pilnīgi visu Domē iekļuvušo partiju deputāti pirms pašvaldību vēlēšanām tieši gadu iepriekš saldi solīja, ka budžetā atradīs naudu, lai māju pagalmus sāktu padarīt dzīvošanai ērtākus. Lieliski solījumi, jo šajos namos mīt lauvastiesa pilsētas elektorāta, ko viegli «paķert» ar pagalmu problēmu. Deputāts sarunā arī atzinās, ka šo jautājumu atstājis novārtā, bet solīja celt gaismā.
Šoreiz negribas vainot izpildvaru, kas nav klausījusi lēmēju pavēlēm, jo tādu jau nemaz nav bijis. Visi 15 Jelgavas domnieki, nobruģējuši sev ceļu uz Lielās ielas 11. namu ar apņemšanos pilnvaru laikā nobruģēt pagalmus, nu izliekas, ka šī problēma vairs nav nekāda būtiskā. Turklāt šis gadījums spilgti parāda, ka deputātu rokas tikai cilājas par izpildvaras jau sagatavotiem lēmumprojektiem, bet ierosinājumus no politiķiem tikpat kā neredz. Balsojamās mašīnas.
Nav arī nekāds jaunums, ka jau ilgus gadus mūs visus kā vēlētājus raksturo ne tikai «iekrišana» politiķu solījumos, bet arī neprasme četru gadu periodā uzstāt, lai solījumi tiktu īstenoti. Tam visam bonusā vēl arī īsā atmiņa, kuras dēļ pēc trim gadiem Lielās talkas laikā atkal varēsim ļauties kārdinošiem un stingriem apgalvojumiem, sakopjot savus bedrainos daudzdzīvokļu namu pagalmus. ◆
