Ar nelielu pārsvaru – 56,9% «par» un 43,1% «pret» – somi referendumā 1994. gada 16. oktobrī nobalsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā.
Ar nelielu pārsvaru – 56,9% «par» un 43,1% «pret» – somi referendumā 1994. gada
16. oktobrī nobalsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā. Helsinkiešu balsis bija izšķirošās, kas ievilka savienībā arī laukos dzīvojošos, kuru vairākums bija pret iestāšanos. Ko toreiz teica un ko šodien saka somu laucinieki?
Viņi daudz stāstīja, mēs nesapratām
«Abi ar vīru balsojām pret ES, jo mūs uztrauca tas, ka ES varētu izputināt mūsu saimniecību,» stāsta Pirko Heikila, bijusī skolotāja, kas tagad gatavo gardu sieru. «Daļa no mūsu bažām piepildījās. Vara no Somijas parlamenta pārcēlās uz ES parlamentu. Daudz vairāk radās papīrdarba – kad sniegs vēl ir uz lauka, jāgatavo plāns, ko un kur stādīs. Un ja kaut ko neizdarām tā – no satelīta nofotografēs. Govīm tagad ausīs divas krotālijas: viena nacionālā, otra Eiropas. Bet pats trakākais – par vienu trešdaļu samazinājās piena cenas.
Vai to nezinājāt pirms?
«Vispār jau viņi daudz stāstīja, bet mēs tā īsti nesapratām, kā tas izpaudīsies,» atzīst somu zemniece. Bet vai man brīnīties? Arī tagad dažs latviešu saimnieks saka: balsošot pret, tāpēc ka somu zemnieki tā balsoja. Vai tiešām viņš nezina, ka Latvijā piena cena par trešdaļu celsies, bet Somijā tā par trešdaļu krita?
Pirmā ES pazīme, ko somi manīja savā saimniecībā, bija liellopu dzeltenie auskari, otrā – inspektori, kas krotālijas pārbaudīja. Lielie ienākošie ES maksājumi par hektāru vai liellopa galvu pieprasīja stingrāku kontroli. Papīru daudzums un inspekciju skaits saimniecībās dubultojās. Somi dusmojās, bet raksturs lika ievērot visus noteikumus un akurāti pildīt visus priekšrakstus. Tas, ka inspekcijas tomēr vajadzīgas, pierādījās 1998. gadā, kad valsts rietumu daļā tika pieķerta ražotāju grupa, kas bija iemanījusies saņemt vairāk nekā miljonu eiro par neeksistējošām cūkām…
Nezinot balsoja PAR?
Vai informētība izšķīra referenduma iznākumu? Aptaujās pirms pašas balsošanas noskaidrots, ka tikai mazliet vairāk par trešdaļu (37%) pārzina ar ES saistītos jautājumus, bet 62% uzskatīja sevi par slikti informētiem. Kaut, manuprāt, dalībvalstu skaita zināšana nevar būt izšķiroša lēmuma pieņemšanā par iestāšanos. Tomēr vispārējo zināšanu līmeni tā, protams, uzrāda. Tikai katrs otrais tolaik zināja, ka ES ir 12 dalībvalstu un ka arī Austrija gatavojas tajā iestāties.
Tātad ne jau zināšanas somu izvēli nosvēra par labu kopdzīvei. Kas tad? Visbiežāk minētais arguments bija Somijas ekonomikas izaugsme, ietekme un starptautiskā sadarbība, somu kultūras identitāte un valsts drošība. (Jāatgādina, ka Somija savu lēmumu pieņēma drīz pēc puča izgāšanās un PSRS sabrukuma un ka Krievija mudināja somus nestāties.)
Somi tomēr bija ļoti nacionāli noskaņoti, to secināja aptaujas. Tikai viena piektdaļa bija internacionāli orientēti. Tādējādi eiropeiskās diskusijas par kopīgām vērtībām bija lemtas neveiksmei, bet tieši pārliecība par nācijas konkurētspēju deva plusus balsojumam PAR.
Visbiežāk minētie argumenti pret dalību ES saistījās ar Somijas ietekmes un iespējamo suverenitātes zaudēšanu, kā arī ar ekonomisko apdraudējumu vietējiem. Bieži baidījās arī no gaidāmajām pārmaiņām lauksaimniecībā, imigrācijas, sociālās drošības mazināšanās un lielāka kaitējuma videi, secināts ziņojumā par balsotāju viedokļiem un uzvedību «1994. gada ES referendums Somijā».
Jāatzīst, ka tik līdzsvarots piekritēju un noliedzēju balsojums bija arī tāpēc, ka Somijas valsts iestādes atšķirībā no Zviedrijas, Norvēģijas un Austrijas pa saviem kanāliem izplatīja arī eiroskeptiķu informāciju.
Ja viens PAR, bet otrs – PRET, nav vērts balsot
Vīrieši lielākoties balsoja par, sievietes – pret, turklāt atkarībā no vecuma: jaunieši atbalstīja pievienošanos, bet visvairāk pret iestājās sievietes vecumā no 56 līdz 65 gadiem. Zemnieki un it īpaši viņu sievas balsoja pret, sevišķi, ja sieviete bija augusi zemnieka ģimenē.
«Es balsoju pret. Pēc iestāšanās ES par to pašu daudzumu (ogu, broileru) mēs saņēmām mazāk. Tagad? Nē, nežēlojos. ES piespieda mūs domāt un rīkoties citādi – lai gūtu vismaz tikpat ienākumu, bija jārada jauna vērtība mūsu produktiem. Es domāju, ka tā tas notiek katrā dalībvalstī un ka tam pašam būtu jānotiek arī Latvijā,» paredz Eila Ronni, vīndarītavas «Rönnvik» līdzīpašniece.
Ja jūs neiestātos ES, vai jūsu saimniecība ietu to pašu attīstības ceļu – ar vīna raudzēšanu un tūrismu?
«Noteikti citādu, jo pirms pievienošanās Somijas likumi neļāva saimniecībā darīt vīnu un ierobežoja broileru skaitu vienā saimniecībā…,» attrauca Eila.
No miljona, kas neaizgāja balsot, pēc sociologu aplēsēm, bija ļoti daudzi dažādi domājoši pāri. Viens – par, bet otrs – pret. Abi saprata, ka nav vērts iet balsot, jo ģimenes iznākumā būs nulle. Viņi it kā atņēma viens otram balsstiesības.
Auguši ne vien kreņķi, bet arī ienākumi
Pēc pievienošanās koptirgum Somijai neizdevās paturēt tikpat augstas cenas, cik pirms tās. Pircēji ar prieku konstatēja, ka pārtikas preces veikalā palikušās lētākas. Bet krasi kritās iepirkuma cenas zemniekiem. Tādēļ septiņos gados pēc iestāšanās pamazām izzuda 25% zemnieku saimniecību.
Vienīgais, ko somiem sarunās izdevās panākt, bija tā sauktā ziemeļu piemaksa. Virs 62. paralēles saimniekojošajiem pienācās krietni lielākas subsīdijas. Somu zemnieki tika «sadalīti» divās daļās. «Dienvidnieki» jutās apvainoti, un pat dedzināja ES karogu sammita laikā Helsinkos. Tāpēc Somija bija pirmā ES dalībvalsts, kas 2000. gadā saņēma piemaksas par strādāšanu lauksaimniecībai nelabvēlīgos apvidos. Tās pašas, kas pienāksies arī Latvijai (izņemot Rīgas rajonu un Zemgali) un kas faktiski ļaus mūsu zemniekiem saņemt hektārmaksājumus ES līmenī.
Ražošanu jau ES atbalsta, bet neviens nepalīdzēs preci pārdot. (Ja vien tā nav intervencē iepērkamā kā graudi.)
«Baidījāmies, ka, atverot robežas, ārzemju preces izkonkurēs mūsējās. Bet ir otrādi: mūsu pircējiem pašu produkti liekas drošāki, un somu produktus tagad pat pērk vairāk nekā pirms tam,» novērojusi Eila Ronni.
«Noteikti ar iestāšanos Somija ieguva tirgu,» uzskata Juko Nieminens, Lauksaimniecisko ražotāju un meža īpašnieku centrālās savienības (MTK) padomnieks.
Lai arī statistika parāda saimniecību skaita samazināšanos, godīgi būtu minēt, ka piecu gadu laikā pirms iestāšanās tas tāpat kritās par 22%. Arī vidējā saimniecības lieluma augšanas tendences nav saistāms tikai ar ES: 1990. gadā – 17,3 ha, 1995. gadā – 21,7 ha, 2001. gadā – 29 ha.
To, ka somu zemnieki atspērušies, parāda ienākumu līkne. Pirmos trīs gadus pēc iestāšanās vai ikvienas saimniecības ienākumi kritās. 2000. gadā saimniecības peļņa pārsniedza pirmsiestāšanās līmeni, bet 2001. gadā sasniedza 14 tūkstošus eiro (8,4 tūkstošus latu). Somi pratuši panākt augstāku ražīgumu un pievienot vērtību pašražotajai pārtikai.
Bet kā ir tagad? Labāk vai sliktāk?
«Es nezinu, vai labi vai slikti, bet mēs esam iekšā. Tiesa, kaut ne bez pūliņiem, tomēr mūsu saimniecība tagad nopelna vairāk nekā pirms 1995. gada,» atzīst Pirko Heikila.
