Šonedēļ nu jau trešo reizi pāris gadu laikā pilsētas mērs Andris Rāviņš saņēmies nostrostēt savas pašvaldības kapitālsabiedrības «Nekustamā īpašuma pārvalde» šefu Juri Vidži. Pieņemtie soda mēri gan ļauj un liek secināt, ka Rāviņa kungam ir diezgan plašs maigu «žetonu» arsenāls, kas viņam padotos kungus ne tikai nebaida, bet pat ļauj viņiem turpināt neuzlabot savu darbu, jo zina, ka par jebkurām neizdarībām tāpat izspruks cauri sveikā.Mēģinājums izkrāpt vairākus simtus tūkstošus latu, piesūtot nepamatotus rēķinus par nepierādāmiem darbiem, – rājiens. Agresivitāte pret dzīvokļu īpašniekiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem – aprunāšanās. Neatbildēšana uz iesniegumu (kas pēc būtības ir Iesniegumu likuma pārkāpums) – piezīme.Šie ir soda mēri, ko mērs pieņēmis pret savu padoto J.Vidži pēdējos divos gados. Vismaz par tiem izdevies uzzināt plašākai sabiedrības daļai (nav gan zināms, cik «piezīmju» vai «aprunāšanos» palicis aiz A.Rāviņa kabineta durvīm).Atturos vērtēt, cik šie soda (ja tos var nosaukt par sodu) veidi bijuši samērīgi vai bezzobaini. Taču gribētu palūgt, lai Rāviņa kungs atklāj, kādus sodīšanas veidus vēl viņš zina vai grasās lietot gadījumos, kad padotie pastrādājuši kādas sabiedrībai nepieņemamas šmuces. Vai tiem ir arī kāds izprotams pamatojums un likumsakarīgs noslēgums, kad «papļāpāšana», «piezīme», «sarokošanās», «apskaušanās», «pirksta pakratīšana» un citi maigāki vai stingrāki soda mēri jau būs izsmelti? Vai varbūt ikvienam pārkāpumam līdz bezgalībai var piemeklēt kādu saudzējošu sodu, lai «vilks paēdis un kaza dzīva»?Atliek tikai minēt, vai un cik liela nozīme šo kungu attiecībās piešķirta likumu ievērošanai, sabiedrībai un tās vēlmei pēc godīgām un taisnīgām amatpersonām, kam algu vēl joprojām maksā iedzīvotāji ar saviem nodokļiem.
