Mūsu valstī ir tuvu simtam lielāku un mazāku piena pārstrādes uzņēmumu, arī veikalos parādās arvien plašāks produkcijas klāsts.
Mūsu valstī ir tuvu simtam lielāku un mazāku piena pārstrādes uzņēmumu, arī veikalos parādās arvien plašāks produkcijas klāsts. Kura uzņēmuma ražoto izvēlēties un vai pašmāju produkts vienmēr ir tas labākais, lētākais un garšīgākais? Šādu jautājumu sev uzdod katrs pircējs. Par to, ko var piedāvāt jelgavnieki, stāsta akciju sabiedrības «Zemgales piens» izpilddirektore Zaiga Golgāne.
Akciju sabiedrībā «Zemgales piens» strādā ap 100 darbinieku un gadā saražo 10 216 tonnu produkcijas. Izpilddirektore ar lepnumu rāda sava uzņēmuma ražojumu paraugus, uzsverot, ka jelgavnieku produkcija garšas, kvalitātes un cenu ziņā īpaši neatšķiras no Kurzemes vai Vidzemes uzņēmumos ražotās.
Pircēji skaita kalorijas
«Zemgales piens» ražo pilnpiena produkciju – septiņu veidu pienu, kas atšķiras ar tauku saturu. Pircējiem tas piedāvā 4; 3,5; 2,5; 1,5; 0,5 un 0,1 procentīgu pienu pūrpakās un polipakās. Produkcijas klāstā ietilpst arī četru veidu kefīrs – kefīrs, biokefīrs, rjaženka un paniņas –, kā arī dažādu veidu krējums atšķirīgā fasējumā un ar atšķirīgu tauku saturu. Pazīstami ir arī Jelgavā ražotie biezpiena izstrādājumi – sākot no treknajiem 13 procentu un beidzot ar vājpiena. Uzņēmums ražo arī divu veidu sviestu – saldkrējuma un skābkrējuma, kā arī pēc pasūtījuma izgatavo medus tortes un ruletes, tās pildot ar turpat izgatavotiem krēmiem. Uzņēmumā nestrādā – kā tagad pieņemts moderni izteikties – dažādi menedžeri un mārketinga speciālisti. «Šajā ziņā esam vēl palikuši pie vecās piena kombināta sistēmas,» smaidot atzīst Z.Golgāne.
Par realizāciju atbild Tirdzniecības un realizācijas nodaļa. Kā liecina tirgus izpēte, pašlaik pircējiem pie dūšas un sirds (acīmredzot svara vērotāju un līdzīgu kustību ietekmē) ne sevišķi iet treknā produkcija – daudzi sākuši rūpīgi skaitīt kalorijas.
«Zemgales piens» izpilda arī citu firmu pasūtījumus. Akciju sabiedrībai «Livonia» jelgavnieki ar preču zīmi «Sveiks» ražo pienu un kefīru, kā arī biezpienu, biokefīru un rjaženku no sērijas «Ance». Savukārt firma «Bifi – Life» «Zemgales pienam» pasūtījusi kefīru ar bifidopiedevām. Pašlaik pircēji biokefīru var nopirkt 0,5 litru iepakojumā, bet pavisam drīz tas būs arī litra pakās.
Toties «Lota un «Juto» ir īstas Jelgavas markas. Pēc pasūtījuma Polijā ražotie sieriņi «Juto» gan kādu laiku nav redzēti veikalu plauktos, un pircēji jautā, kur tie pazuduši. Izrādās, ka vainojamas 2000. gada preču ievedmuitas izmaiņas – svaigos sieriņus ievest vairs nav ekonomiski izdevīgi. Un Latvijā vēl nav veikta tirgus izpēte, lai sāktu «Juto» ražot. Z.Golgāne stāsta, ka tirdzniecības marka «Juto» saglabāsies un šā gada nogalē vai nākamā sākumā pircēji saņems pastveidīgu sieriņu ar garšu, kas līdzīgs separētam biezpienam.
Nepārvilina citu zonu piegādātājus
Uzņēmuma zonā ir Zemgales reģions – Jelgava, Dobele, Auce un Bēne. Piena sagādes daļa šajās robežās lokveida maršrutos savāc pienu. «Mēs vienmēr esam bijuši lojāli. Citu zonu piena pārstrādes uzņēmumu piegādātājus pārvilināt savā pusē neesam mēģinājuši,» uzsver Z.Golgāne.
No šā gada 1. jūnija ir apturēta Dobeles un Bēnes piena savākšanas punktu darbība, un tie pašlaik tiek apsargāti. Pienotavas, lai tās sakārtotu atbilstoši prasībām, bija jāizremontē, taču aprēķini liecināja, ka nav ekonomiski izdevīgi ieguldīt naudu flīzēs un baltos griestos, kā arī maksāt veterinārajiem un sanitārajiem dienestiem. Sanitāro prasību izpilde uzņēmumam prasa lielus ieguldījumus, tāpēc citos izmaksu posteņos jāsavelk ciešāk josta.
Kā ir ar piena kvalitāti, vai visi piegādātāji spēj to nodrošināt? Izpilddirektore atzīst, ka tomēr ne. Vienīgi piena ražošanas kolektīvās saimniecības un lielie zemnieki spējot ievērot Latvijā pieņemtās piena kvalitātes prasības, bet ar individuālo sektoru ir problēmas.
«Vienas divu govju saimniecībā pirkt modernu piena dzesētāju neatmaksājas un nav arī vajadzīgs,» spriež Z.Golgāne. «Piena kannas ceļmalās tuvāko gadu laikā izzudīs, taču tas nenotiks piena pārstrādes uzņēmumu vainas dēļ. Tas būs kvalitātes prasību paaugstināšanās rezultāts. Varbūt vēl gadu divus viņi turēsies. Citas izejas nav, kā kooperēties. «Arī lielie zemnieki ne vienmēr izpilda kvalitātes prasības, bet mēs cenšamies viņiem palīdzēt atsperties,» skaidro Z.Golgāne. ««Zemgales piens» saviem piegādātājiem palīdz uz līzinga iegādāties slaukšanas iekārtas, piena dzesētājus un citu ar piena ražošanu saistītu lauksaimniecības tehniku. Aizdevuma garants ir līgums par piena piegādi.»
Salīdzinājumā ar pērno gadu piena piegādes apjomi samazinājušies. Pašlaik «Zemgales pienam» ir aptuveni 1000 piegādātāju. Tas saistīts ar citu reģionu piena savācēju ienākšanu mūsu rajonā un ar to, ka atsevišķi mazie un arī lielie piena piegādātāji ražošanu samazina vai likvidē. Toties šogad paaugstinājusies piena iepirkuma cena. Vasaras mēnešos par augstākās šķiras piena litru maksāti 9,5 santīmi, bet pagājušogad šajā pašā laikā cena par litru bijusi ap astoņiem santīmiem. «Ja vien tirgū nenotiek «dempingošana», starp Latvijas uzņēmumu piena iepirkuma cenām nevar būt lielu atšķirību, līdz ar to arī realizācijas cenām jābūt vienādām,» skaidro Z.Golgāne.
Bet kā būs ar Eiropas Savienības prasību ievērošanu? To, izņemot Rīgas Piena kombinātu, īsti nezina neviens Latvijas piena pārstrādātājs, lai gan virzība notiek. 2003. vai 2004. gadā uzņēmumiem jau būs jāstrādā, ievērojot Eiropas Savienības normas, tāpēc arī «Zemgales piena» plāni virzīti uz augstākās kategorijas prasību izpildi.
Konkurenti vai sadarbības partneri?
Vai jums, cienījamie lasītāji, veikalā ir gadījies redzēt, ka pircējs pārdevējai pieprasa: «Dodiet man vienalga kādu pienu (kefīru, krējumu), tikai ne Jelgavas!» Domājams, ne vienam vien.
Taču ražotājus nodarbina citas problēmas. Piemēram, kāpēc Jelgavas pašvaldības iestādes ar dažādu konkursu palīdzību lobē citu reģionu uzņēmumus? Ar cenu starpību un produkcijas kvalitāti tam neesot nekāda sakara, uzskata izpilddirektore, tās esot tikai personīgās ambīcijas. Vai pašvaldībai neinteresē, ka ievērojama nodokļu daļa aizplūst uz citiem reģioniem, un vai tāpēc konkursu noteikumos nebūtu jāiestrādā norma, ka priekšroka dodama vietējiem uzņēmumiem?
Citāds stāvoklis ir veikalu tīklā, kas pēdējā laikā orientējas uz lielveikalu klientu interešu apmierināšanu. Tur galvenais pircēju piesaistīšanas līdzeklis ir pēc iespējas plašāks preču sortiments. Taču Z.Golgāne nereti lielveikalos manījusi, ka dienas beigās «Zemgales piena» produkcija jau beigusies vai arī to izmanto «caurumu aizlāpīšanai».
Par lietuviešu ražojumu ienākšanu Latvijas tirgū izpilddirektore saka īsi: «Viņiem ir zemākas cenas.»
«Latvijā piena pārstrādes uzņēmumi cīnās par savu izdzīvošanu, izmantojot jebkurus līdzekļus – godīgus un negodīgus, pareizus un nepareizus –, tāda ir pašreizējā situācija. Konkurēt var tikai tad, ja visiem ir vienādi noteikumi,» viņa turpina. Pēc izpilddirektores domām, visi ražotāji nav vienlīdzīgā situācijā. Piemēram, vēl joprojām pastāv mazie piena pārstrādes uzņēmumi bijušo ēdnīcu un klubu telpās, kas ražo apšaubāmas kvalitātes produktus un neievēro pat ne simto daļu no standartu prasībām. Kā tas var būt?
Runājot par Latvijas piena rūpniecības nākotni, viņa skaidro, ka ar laiku, lai novērstu sadrumstalotību, notiks sava veida kooperācija – uzņēmumu apvienošanās –, kā tas jau ir Lietuvā un Igaunijā. Arī «Zemgales piens» apsver iespēju specializēties un apvienoties ar citiem uzņēmumiem.
Kāpēc par kaitīgu darbu dod pienu?
Jau kuro reizi iznāk pārliecināties, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Daudziem vēl atmiņā, ka savulaik Dobelē bija sviesta ražotne, bet Bēnē sēja sieru. Tagad plānots siera ražotni atklāt Jelgavā, un laboratorijās jau top pirmie paraugi. Tie būs liesi mīkstie un pusmīkstie sieri, ražoti bez ilga nogatavināšanas perioda, ar dažādām piedevām, līdzīgi iecienītajam Talsu ritulim. Iespējams, ka pie pircēja jaunā produkcija ceļu sāks jau nākamajā pavasarī.
Tomēr Z.Golgāne uzsver, ka «Zemgales piena» galvenā bagātība ir tā darbinieki – universāli ļaudis, kas prot daudzus darbus un var pārkvalificēties atbilstoši apstākļiem. Uzņēmuma vadība jūt atbalstu «no apakšas», un tāpēc, lai cik ir grūti, ne reizi nav ienākusi prātā doma par ražotnes likvidēšanu. Regulārus atzinības un cieņas apliecinājumus saņem labākie darbinieki, piegādātāji un tirgotāji. Iespēju robežās «Zemgales piens» atbalsta pilsētas invalīdu biedrību, bērnu invalīdu sporta svētkus un maznodrošināto pasākumus.
Bet kāpēc kaitīga darba strādniekiem izsniedz tieši pienu? Z.Golgāne pārliecināta: tas tāpēc, ka piens ir tik tīrs, gaišs un svaigs. Arī ar pienu strādājošie cilvēki ir tādi, jo citādi nemaz nevar būt.
