Tāds ne pārāk oriģināls nosaukums, drīzāk gan vārdu spēle nāca prātā, aizvadītās nedēļas nogalē noklausoties divus koncertus divos Jelgavas dievnamos. Sv.Annas baznīcā muzicēja diriģentes Maijas Brankas lolotais koris “Balti”, savukārt Sv.Jāņa baznīcā varēja dzirdēt Gunta Pavilona un “Latvian Voices” dalībnieces Zanes Stafeckas vadīto kori “Zemgale”.
Sakritība it kā nejauša, bet ļoti zīmīga – kori “Balti” veido kādreizējie Jelgavas Valsts ģimnāzijas kora “Skali” toreiz M.Brankas vadītie bijušie dziedātāji, bet “Zemgale” savam pulkam pievienojusi tās pašas mācību iestādes (agrāk – Jelgavas 2. vidusskolas) kora dibinātājas Guntas Paškovskas audzēkņus. Tā arī nu jau vairākus mēnešus koris saucas – Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes (JPPI) “Kultūra” jauktais koris “Zemgale un Skalu absolventi”.
Abos koncertos valdīja īsts Ziemassvētku gaidīšanas noskaņojums un kvalitatīvs priekšnesums, turklāt ar pārdomātu un svētsvinīgajam noskaņojumam piemērotu programmu. “Balti” (kas tagad arī ir JPPI pārziņā) aizkustināja ar sirsnīgo dziedājumu. Kā pēc koncerta izteicās dziedātāji Sanita, Renāte un Andris, viņus ne brīdi neesot pametusi priekšsvētku sajūta. Klausītāji varēja just, ka nekas nav mainījies vēl joprojām jauno balsu skanējumā kopš Jelgavas Valsts ģimnāzijas korī pavadītajiem gadiem. Drīzāk pat otrādi – dziedātājiem kļūstot nobriedušākiem, arī skaņa ieguvusi jaunas kvalitātes.
Pārpildītā Sv.Jāņa baznīca liecināja, ka atbalstītāju netrūkst arī papildinātajai “Zemgalei”. Sevišķi pārdomāta bija koncerta programma, kuras iestudēšanā galvenie lauri pienākas kora mākslinieciskajam vadītājam Guntim Pavilonam. Par svētkiem visa koncerta garumā parūpējās ne tikai dziedātāji, bet arī koncertmeistare Edīte Kivila (Klavieru nodaļas pedagoģe Jelgavas Mūzikas vidusskolā), flautiste Aleksandra Kolodinska un arfiste Tīna Bērziņa, kuras turpina mācības Jelgavas Mūzikas vidusskolā.
“Es ar nodomu mēģinu iesaistīt mūzikas vidusskolas audzēkņus mūsu pilsētas mūzikas dzīvē,” pēc koncerta bilda G.Pavilons. “Daudzi pēc skolas absolvēšanas dodas uz Rīgu vai vēl tālākos ceļos un bieži vien zaudē savu saistību ar Jelgavu. Šādā veidā viņi iemīl mūsu pilsētu, jo saglabā piederību Jelgavai.”
