Folkloras festivāla «Baltica» kulminācija – sestdien Jelgavā.
Trešdien ar filmu parādi «Etno – Baltica» kinoteātrī «K-Suns» sākās lielākais un nozīmīgākais folkloras un tradicionālās kultūras pasākums Baltijas valstīs – starptautiskais folkloras festivāls «Baltica 2009», kas jau divdesmit otro gadu te Lietuvā, te Igaunijā, te Latvijā pulcē folkloras kopas un etnogrāfiskos ansambļus no Baltijas un citām pasaules valstīm. Šogad festivāla rīkošana uzticēta Latvijai, kas izvēlējusies tēmu «Zīmes».Piecās festivāla dienās no 8. līdz 12. jūlijam Siguldā, Rīgā, Jelgavā un citviet Zemgalē vairāk nekā divi tūkstoši Latvijas tradicionālās kultūras un folkloras pratēju un 200 ārzemju viesu dalīsies pieredzē par savas tautas kultūru, dziesmu tradīciju, senču atstāto materiālo un garīgo mantojumu, informē Latvijas Folkloras biedrības Sabiedrisko attiecību un reklāmas daļas vadītāja Rita Garmaka.10. jūlijs būs Rīgas diena, bet no sestdienas, 11. jūlija, «Baltica 2009» galvenās norises pārcelsies uz Zemgali, jo tieši šis kultūrvēsturiskais novads izraudzīts par festivāla galvenās zīmes nesēju.Sāks ar paaudžu dialoguPar pasākumiem Jelgavā, kas šoreiz izraudzīta par dižkoncerta vietu, vislabāk informētais cilvēks, protams, ir šo pasākumu organizētāja, pazīstamā Zemgales folkloras aktīviste, folkloras kopu «Dimzēns» (Jelgava) un «Zemgaļi» (Līvbērze) ilggadējā vadītāja Velta Leja.«Vispirms jelgavniekus un citus interesentus silti aicinu uz Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju, kur sestdien pulksten 12 sāksies koncerts «Es mācēju, es mācēju, ko tie citi nemācēja»,» saka V.Leja. Tajā piedalīsies bērnu un jauniešu folkloras konkursu «Teci, teci valodiņa», «Anekdošu virpulis», «Dziesmu dziedu, kāda bija» un «Klaberjakte» laureāti: Dižie un Diždižie dziedātāji, Zelta muzikanti un Stāstnieku ķēniņi, kā arī citi atdarināšanas cienīgi paraugi no etnogrāfiskajiem ansambļiem un folkloras kopām. Gaidāma kopīga saskanīga dziedāšana, iejūtīga saspēle, stāstīšana un klausīšanās, jokošana un apdziedāšanās. V.Leja uzsver, ka koncerts notiks Ģederta Eliasa zālē – blakus gleznām, kur redzams Zemgales kolorītu un zemnieka darba ritms. Svētku sajūta ar dančiem un dziesmām tiks iznesta arī ārpus telpām.Skvēros un ielās – svinīgi un jautriZīmīgs ir fakts, ka tieši tagadējā muzeja ēkā mācījies Dainu tēvs Krišjānis Barons. Tāpat kā pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste, pie kura pieminekļa pulksten 14.30 sāksies svinīga «Baltica 2009» Jelgavas dienas atklāšana. Līdztekus organizatoru un saimnieku uzrunām skanēs trīs viesu novadu – Vidzemes, Latgales un Kurzemes – sveicieni. Kad mazā Ieva Strauta no folkloras kopas «Dimzēns» sāks Latvijas himnu, līdzi dziedot, atcerēsimies, ka tieši Jelgava ir pilsēta, kur tā publiski izskanēja, iespējams, pirmoreiz.Sestdienas pēcpusdienā tautas muzicētāji izies Jelgavas skvēros un ielās. Pulksten 15 astoņās pilsētas vietās koncertus sāks Zemgales kolektīvi, bet pēc stundas tiem pievienosies ārzemju viesi un pārnovadu grupas. Tā kā katram kolektīvam atvēlētais laiks ir vien 15 – 30 minūšu, varēs baudīt un piedalīties daudzos priekšnesumos. Izvēle plaša: pie kafejnīcas «Silva», Raiņa parkā, Pils saliņā, Hercoga Jēkaba laukumā, Skvērā aiz Kultūras nama, Uzvaras, Pils parkā un pie muzikālās kafejnīcas «Cepuri nost» (Ausekļa ielā 12a, ieeja no R.Blaumaņa ielas). Šajās vietās uzstāsies vairāk nekā 60 Latvijas un desmit ārvalstu kolektīvu. Dižkoncerts skulptūru fonāNevar apgalvot, ka ar nolūku, bet tā sanācis, ka dižkoncerta norises vietā – Uzvaras parkā – tajā pašā laikā norisinās vēl viens starptautisks pasākums. V.Leja neuzskata, ka Smilšu skulptūru festivāls varētu traucēt. Drīzāk otrādi, jo dižkoncerta scenārija autore Helmī Stalte un režisore Anna Jansone iecerējušas apspēlēt motīvu, ka folkloras festivāla tēma ir «Zīmes», bet smilšu skulptūru – «Vasaras zīmes». (Kā tieši – dižkoncerta gatavotāji vēlējās paturēt noslēpumā.) Varam vien atklāt, ka dižkoncerta akcents – Nameja ideja.Daudzo dalībnieku skaitā redzēsim populārās kopas «Vilkači», «Vilki», «Abra», «Lāns», «Grodi», «Tērvetes zemgaļi» un citas zemgaliešu grupas, kā arī ārvalstu viesu kolektīvus.Jau no pulksten 16 Uzvaras parkā savus darinājumus un prasmes demonstrēs amatnieki, un šoreiz organizatori apgalvo, ka tas nebūs vai ik svētkos pierastais tirdziņš – uzaicināti labākie no labākajiem.Dižkoncerts, kā jau nākas, noslēgsies ar kopīgiem dančiem. Savukārt netālajā krodziņā «Cepuri nost» pulksten pusdeviņos vakarā sāksies stāstnieku, muzikantu un joku meistaru pasākums, uz kuru aicināts ikviens interesents. Uz sarīkojumu lūgti tie, kas var stāstīt, spēlēt un jokus dzīt tā, ka tie, kas skatās un klausās, vien spēj izdvest: «Cepuri nost…»Dzirdēsim ne tikai krodziņa saimnieci Evitu Badūni ar saviem stāstiem, bet arī viesus no citiem Latvijas novadiem, kā arī Kolinu Makalisteru no Skotijas.
