Starptautiskā folkloras festivāla dalībnieki meklē zīmes, kuras palīdzētu rast spēku.
Ņemot talkā prom dzenamos vārdus: «Aizej, lietiņ, rūkdams, kaukdams aiz tiem jūras lielajiem vaļņiem,» sestdienas vakarā Uzvaras parkā folkloras kopēji, cienītāji un pārējie starptautiskā festivāla «Baltica 2009» viesi dižkoncertā piedalījās simboliskā iniciācijas rituālā, lai celtu īstenos Zemgales sargus, kas ir gudri un lemtspējīgi, kas nenodod, nečīkst un netenko.Pasākumu pavada Namejs«Senajā Mītavā, Zemgales sirdī, šodien no visas Latvijas un pasaules stāsimies Zemgales sardzē, lai ar dziesmām un rituāliem dalītos un uzņemtu seno tēvutēvu spēku,» bija vārdi, kas ievadīja Helmī Staltes un režisores Annas Jansones veidoto starptautiskā folkloras festivāla «Baltica 2009» dižkoncertu, kurā savā mantojumā dalījās folkloras kopas no Zemgales, Vidzemes, Latgales un Kurzemes, kā arī Amerikas Savienotajām Valstīm, Baltkrievijas, Ukrainas, Zviedrijas, Gruzijas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Lietuvas un Igaunijas.Sveicot seno un diženo valdnieku Nameju, kurš svētkos ieradās zirga mugurā, lāpu un savu uzticamo kareivju pavadīts, koncerta dalībniekus uzrunāja tā dižvadītāja Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa aicināja atminēties festivāla pirmsākumus, kad trīs Baltijas valstis ar simboliem un zīmēm vienotībā pierādīja, kāds spēks ir skaņai, dziesmai un vibrācijai.Spēks ir pašos«Kaut pāri veļas mākoņi, jāatceras, ka stāvam uz dzimtās zemes kā ozols ar saknēm, esam droši un stipri, augam ar taisnu muguru saulē iekšā. Šis spēks ir mūsu mantojums, kas plūst nepārtrauktā, dzīvā gudrības un pieredzes ķēdē. Tomēr tas jānovirza konkrētam mērķim, jo, lietots tikai savās dzīvēs un rūpēs, tas izšķīst,» sacīja eksprezidente, pēc uzrunas ar sievišķu spēku apjozdama ozolu, kas bija izraudzīts par vienu no pasākuma centrālajiem simboliem. Tam jostu apkārt vija arī pats Namejs, bet katras grupas vīri, izsakot novēlējumus, to apslacīja ar no Tērvetes vestu ūdens malku, savukārt folkloras kopas kokam veltīja ozollapu vainagus.Rīdziniece Žanna Gutāne stāsta, ka koncertā kopā ar dēlu Mihailu nokļuvusi nejauši, bet emocijas ir lielas. «Man folklora ir sirdij tuva, jo laikam esmu no citas paaudzes. Savukārt bērns ko tādu redz pirmo reizi. Iepazīstot dzīvi, to uztvert ir vieglāk nekā apgūt skolas programmā.» Satiekas novadu dienāPēc dižkoncerta izlustējušies dančos, ap 2000 pašmāju un 200 ārvalstu «Baltica 2009» dalībnieku svētdien devās uz dažādiem Zemgales pagastiem, lai ar viesošanos kultūrvēsturiskās vietās, gājieniem, koncertiem un dančiem noslēgtu starptautisko folkloras festivālu.«Atvadīties ir skumji, bet kaut kam jābeidzas, lai varētu sākties no jauna. Nākamo tikšanos gaidīsim igauņos,» teic folkloras kopu «Dimzēns» un «Zemgaļi» vadītāja Velta Leja, sakot lielu paldies visiem brīvprātīgajiem un atzīstot, ka viņas atslēgas vārdi festivālam bijuši kopības izjūta, ko pavada pozitīvā enerģija.To pasākuma noslēguma dienā varēja izbaudīt arī Kārļa Ulmaņa muzejā «Pikšās», kur šo vietu godināt, kopīgi dancot, dziedāt un sadraudzēties» pulcējās vairākas folkloras kopas.Zemgales zīme ir tās valdnieki««Baltica» man nozīmē to labo sajūtu, kas pēc tam paliek, kā arī jautru laika pavadīšanu kopā ar pārējiem dalībniekiem,» atklāj «Dimzēna» meitene Elīze Rubesa, kura latvisko dzīves ziņu iepazinusi jau kopš bērnības. Savukārt Marta Kaulakāne, kaut desmit gadu dejo tautas dejas, šajā festivālā kopā ar «Dimzēnu» piedalās pirmo reizi. «Tas ir ļoti interesanti! Labi, ka folklora nav aizmirsta, bet to kopj un vēlas saglabāt,» viņa teic.
