10. jūlijā «Zemgales Ziņās» bija ievietots raksts, droši vien pašas SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) inspirēts, kas slavē jauno īres un komunālo maksājumu parādu piedziņas praksi. Sadarbošoties ar parādu piedziņas firmu, un mājas varēs atgūt finanšu līdzekļus. It kā NĪP, kas izraksta, izsūta rēķinus un pieņem maksājumus, nebūtu arī pašiem jāparūpējas par to iekasēšanu. Cik apzinīgi iedzīvotāji maksā par īri un komunālajiem pakalpojumiem, tas Jelgavas NĪP neinteresē, un tā parādnieku mieru netraucē. Tā vietā vienkārši ietur līdzekļus no māju apsaimniekošanas budžeta, liedzot uzlabot dzīvojamo ēku infrastruktūru, bet parādi tādā visatļautības gaisotnē arvien aug. Tagad kādai firmai uzticēs iekasēšanu, maksājot no tā paša apsaimniekošanas budžeta! Lai tikai pašiem mazāk pienākumu, uz to birokrātija vienmēr izdomas bagāta! Vai veikalā par preci nesamaksājušu pircēju mierīgi palaiž garām kasei, bet iztrūkstošo summu ietur no pārējiem? Jelgavas NĪP, redz, kādi malači, izdomājuši, kā kaut nedaudz uzlabot apsaimniekojamo māju budžeta situāciju, pašiem atkal neko nedarot!Līdzīgs stāsts arī par ūdeni. Jau kopš 2004. gada augusta pārtērētā ūdens (t.i., starpības starp mājas kopējā un atsevišķo individuālo skaitītāju rādījumu summu) apmaksai izmanto koeficientu, kas šo pārtēriņu sadala proporcionāli individuālajiem patēriņiem. Tikai no 2008. gada decembra MK noteikumos parādījās prasība apsaimniekotājam noskaidrot un novērst šāda pārtēriņa iemeslus, ja tas pārsniedz 20 procentu trīs mēnešus pēc kārtas. Līdz tam un diemžēl arī turpmāk NĪP neceļ ne ausi. Mūsu dzīvojamā mājā karstajam ūdenim, kura pārtēriņu nu nekādi nevar uzvelt mazjutīgu skaitītāju nefiksētai notecināšanai, pēc šīs robežas noteikšanas tā pārsniegta pat pusotru gadu pēc kārtas – līdz pat vērtībai 1,48! Tātad pie katra iztērētā kubikmetra ūdens man jāpiemaksā vēl par pusotriem nez kur pazudušiem! Tiesa, vēlāk laikam kāds mieru bija patraucējis, jo tagad NĪP dzelžaini ievēro stratēģiju – divi mēneši – koeficients (kāds nu kuru reizi), bet trešajā, pēc kura nu būtu jāsāk meklēt iemesli, – obligāti mazāks par 0,20. Kad pirms vairākiem gadiem augstai NĪP amatpersonai rādīju līdz tam piemērotos koeficientus, tas pārsteigumā savilka vaigu – nevar būt, pārbaudīšot! Pārbaude kaut kā ievilkusies. Un kādas tik peripetijas nebija jāpiedzīvo tās mājas iedzīvotājiem, kas paši bija gribējuši noskaidrot pārtēriņa iemeslus, pārbaudot arī ēkas kopējo skaitītāju (kurš ir NĪP pārziņā)! Te nedrīkst pievienot otru skaitītāju, te nav piemērota kontrolskaitītāja, te visi individuālie nav verificēti, te vēl kaudze atrunu. Laikam jau viss beidzās ar normālu ūdens patēriņu tā arī bez iemeslu atklāšanas. Prasīt prasās pēc vienīgā loģiskā izskaidrojuma, ka NĪP speciāli «pieregulē» savus skaitītājus. Bet – kas nav pieķerts, nav zaglis. Balti un pūkaini. Un vēl – gluži matemātiski, ja pārtēriņam pamatā būtu neuzrādīti vai samazināti rādījumi, nākamajā mēnesī pie pareizi nolasītiem rādījumiem koeficientam vajadzētu būt negatīvam. Tāds nav pieredzēts, bet samaksa par iepriekšējo «pārtēriņu» kā pārmaksa (bez pēdiņām) tādējādi paliek godājamā Vidža kunga kantorim. Par augstu profesionalitāti.
