Krievijas Domes deputāti no apvienības «Jabloko» šonedēļ atteicās piedalīties sēdē, kurā bija uzaicināts Baltkrievijas pašpasludinātais prezidents Lukašenko.
Krievijas Domes deputāti no apvienības «Jabloko» šonedēļ atteicās piedalīties sēdē, kurā bija uzaicināts Baltkrievijas pašpasludinātais prezidents Lukašenko.
Kā iemeslu šim radikālajam solim deputāti minēja šā gada 20. jūliju, kad Baltkrievijas prezidentam Lukašenko oficiāli beidzās viņa prezidentūras pilnvaru laiks. Pagājušajā nedēļā pēc Baltkrievijā notikušajām represijām pret opozīcijas politiķiem šī kaimiņvalsts bija jāatstāj arī vienai no Krievijas Domes deputātēm – «Jabloko» pārstāvei Olgai Bekļemiščevai. Viņa tika apcietināta Sociāldemokrātu partijas mītnē, tomēr drīzumā atkal tika atlaista, lai tajā pašā dienā dotos atpakaļ uz Maskavu.
Tomēr jāatzīmē, ka «Jabloko» frakcijas deputātu rīcība varētu negūt vēlētāju vairākuma atbalstu tuvējo Krievijas vēlēšanu priekšvakarā, jo socioloģiskās aptaujas liecina, ka vairāk nekā puse tās iedzīvotāju vēlētos redzēt Ukrainu «savienotu» ar Krieviju, tāpēc var droši var teikt, ka Baltkrievijas savienību ar Maskavu nostaļģiski noskaņoti pilsoņi redzētu vēl labprātāk. Turklāt – Baltkrievija (Lukašenko personā) atšķirībā no Ukrainas pati vēlas sist «līkopus».
Opozīcijas nopietnākās nedienas ar Lukašenko sākās pirms trim gadiem, kad viņš izlēma atlaist parlamentu un tautas nobalsošanas rezultātā noskaidrot, vai viņš ir tiesīgs palikt savā amatā. Tauta esot pateikusi «jā». Lukašenko uz karstām pēdām pagarināja savu pilnvaru laiku līdz 2001. gadam. Opozīcija iebildusi, ka prezidenta sarīkotā tautas nobalsošana neesot norisinājusies tiesiski, un, kā pierāda Krievijas apvienības «Jabloko» šīsnedēļas aktivitātes, tā mērķē uz to pašu.
Pagājuši trīs gadi, kuru laikā Baltkrievijas apstākļiem adaptētais Boriss Godunovs slēdzis dažus «neērtus» laikrakstus un licis apcietināt daudzus opozicionārus.
Viena no nopietnākajām opozīcijas pretreakcijām Lukašenko «aktivitātēm» sekoja šā gada 17. oktobrī – lielākajā pret prezidentu vērstajā demonstrācijā trīs gadu laikā. Demonstrācija sākās ar Brīvības maršu, kurā piedalījās aptuveni 5000 cilvēku, līdz protestējošo cilvēku skaits palielinājās līdz 20 000. Liela daļa protestētāju bija gados jauni cilvēki – vecāko klašu skolnieki un studenti –, kaut gan ieeja kinozālēs un atrakciju parkos šajā dienā bija bez maksas. Jaunieši ar noslieci uz satīru demonstrācijā bija iesaistījuši arī kādu «politiski» noskaņotu āzi, kam ap kaklu bija aplikts dēlītis ar prezidenta vārdu.
Politiskās manifestācijas bilance ievainoto un apcietināto aprēķināšanā un pasaules apziņošanā, kā vienmēr, «labāk vedas» oficiālajām instancēm, kas ievainotos kārtības sargus saskaitījusi līdz pēdējam saskrambātajam. To pavisam bijis 53. Ziņas par ievainotajiem demonstrantiem aprobežojas ar apcietināto skaitu. Oficiālās iestādes saskaitīja 92 cilvēkus, bet opozicionāri – 200. Atliek secināt, ka 108 cilvēki demonstrācijas karstumā būs izkūpējuši gaisā.
Baltkrievijas Tautas frontes priekšstāvis Večerko paudis, ka opozīcija turpinās demonstrācijas un jau 2. novembrī notiks pret Krievijas un Baltkrievijas savienības izveidošanu vērsta manifestācija, kurai 25. novembrī sekos nākamā. Atlaistā Baltkrievijas parlamenta runasvīrs Semjons Šareckis iesniedzis paziņojumu ASV, Lielbritānijas un Krievijas pārstāvniecībām Minskā, kurā viņš pieprasa neaicināt Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko uz EDSO augstākā līmeņa sanāksmi Stambulā šā gada novembrī.
Paziņojumā Šareckis apsūdz Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu saistību nepildīšanā: tās Krievija uzņēmusies, 1994. gada decembrī parakstot memorandu par drošības garantijām Baltkrievijai.
Taču pašlaik, kad Krievija gatavojas noslēgt līgumu ar prezidentu Lukašenko, kura rezultātā Baltkrievijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšana tiks apdraudēta, tā nepilda savas saistības.
Baltkrievijas valdība opozīcijas darbību komentēja īsi un kodolīgi: tās rīkotās akcijas ir Rietumu plānotas un finansētas, tomēr Lukašenko varas līnijas pretiniekiem esot jāsaprot, ka demonstrācijas nav veids, kā risināt dialogu.
Jādomā, ka šī frāze pasaules politiķu vidū ir īsta medusmaize uz pretinieka «cirstajām» brūcēm. Baltkrievijas diplomātiskajam korpusam turpretī ir savs demonstrāciju skaidrojums, kas Baltkrieviju vismaz vīzijās tiecas ierindot demokrātisku valstu vidū, jo opozīcijas sarīkotā demonstrācija neesot nekas cits kā gatavošanās vēlēšanām pēc diviem gadiem.
