Izstāde «Belarus Ekspo 2004», kas bija viens no galvenajiem Baltkrievijas ekonomikas dienu Latvijā pasākumiem, saistīja gan uzņēmējus, gan citus apmeklētājus.
Izstāde “Belarus Ekspo 2004”, kas bija viens no galvenajiem Baltkrievijas ekonomikas dienu Latvijā pasākumiem, saistīja gan uzņēmējus, gan citus apmeklētājus.
Izstādes atklāšana enerģisku maršu pavadījumā, Latvijā un Baltkrievijā dzīvojošo tautiešu sarunas ar zināmu aizgājušo laiku nostaļģijas piedevu sākumā izraisa mulsumu. Pēc laika viss iegriežas savās sliedēs, gan darījumu cilvēki, gan citi interesenti pievēršas stendiem. Bezmaksas ieeja Ķīpsalas kompleksā nodrošina diezgan lielu apmeklētāju plūsmu, ko vairo tas, ka produkcijas izstāde apvienota ar gadatirgu. Tiesa, pēc tam, kad ierindas apmeklētāji konstatē, ka nopērkamas tikai tās Baltkrievijas preces, kas šeit jau atradušas savus dīlerus, manāma vilšanās. Un kā ne, ja Baltkrievijas cenas ir tik vilinošas.
Vīru cienījamos gados ieinteresējusi Novogrudskas gāzes aparatūras rūpnīcas gāzes iekārta automašīnām, kuras cena ir ievērojami lētāka nekā pie mums – simts ASV dolāru. Vīrs nekādi negrib pieņemt, ka uzņēmuma produkcija pie mums nav nopērkama, ka stendā izliktā iekārta ir vienīgā un arī uzņēmuma mājas lapā internetā var iepazīties ar produkcijas klāstu, nevis pasūtīt un nopirkt. Aiziet tiktāl, ka vīrs ir gatavs braucienam uz rūpnīcu, lai tiktu pie gāzes iekārtas savam braucamajam. Protams, tad cena būs cita. Tāpat kā tad, ja produkciju piedāvās šejienes dīleris, kuram jārēķinās ar muitas maksājumiem un kurš cenai pierēķinās savu daļu.
Sievietes spietot spieto pie Minskas uzņēmuma “Elema” interesantajiem un kvalitatīvajiem rudens un ziemas mēteļiem un siltinātajām jakām. “Baltkrievijā šo mēteli par 25 latiem mūsu naudā nopirku, bet kurtka meitai maksāja septiņus latus,” uz savu mēteli rādot, stāsta kāda acīmredzot regulāra kaimiņvalsts apmeklētāja. Starpība liela – mūsu veikalos tāds maksātu latus 70. Taču arī šis stends domāts vien apskatei – visi izstrādājumi uz robežas ir deklarēti, un atceļā skaits nedrīkst atšķirties. Tirgošanās no rokas iet apavu un galantērijas ražotājiem, kam Latvijā izplatītāju netrūkst. Tiesa, lielākā daļa šejienes tirgotāju atzītajiem Baltkrievijas apaviem un mūsdienīgajām dažādām vajadzībām domātajām somām nekautrējas uzlikt pieklājīgu uzcenojumu. Vismaz kaimiņvalsts ekonomikas dienas ir tā reize, kad uzcenojums ir simbolisks.
Vientulīgi dažādo iebiezinātā piena produkciju stendā vēro Vitebskas apgabala Glubokskas piena kombināta pārstāvis. “Gribējām organizēt degustāciju, taču Veterinārā robežinspekcija neatļāva. Arī produkcijas eksports uz Latviju pēc 1. maija vairs nenotiek. Pirms tam piegādājām piena pulveri, iebiezināto pienu, kakao. Ražojam arī īstu sviestu, pie jums tāda vairs nav. Taču Latvijā to nepērk un nepieprasa. Pēc jaunā gada sola, ka saskaņošanas varētu beigties un produkcijas eksportēšana uz Latviju – turpināties,” viņš stāsta. Jāpiebilst, ka uzņēmums 400 gramu iebiezinātā piena bundžiņu realizācijai piedāvā par 0,40 līdz 0,60 ASV dolāriem atkarībā no pildījuma.
Mūsdienīgi izskata un funkciju ziņā kļuvuši savulaik iecienītie televizori “Horizont”, kuru modeļu klāsts, iekaitot TV ar plazmas ekrānu, katalogā pārsniedz divus dučus. Realizācijas cena – no 95 līdz 560 USD. Lielformāta aparāta (84 cm) cena pie mums varētu sasniegt 400 USD, bet televizoru ar plakano ekrānu (42 cm) iespējams nopirkt par 700 USD, stāsta rūpnīcas pārstāvis. Produkcijas klāsts papildināts ar DVD atskaņotājiem un pleijeriem, audio un akustiskajām sistēmām, radio.
Savukārt Gomeļas metalurģiskā kombināta pārstāvji teic, ka pie mums noiets varētu būt galvenokārt viņu piedāvātajām čuguna lietus notekūdeņu sistēmām. Citi čuguna izstrādājumi – dažādas laternas, margoti nožogojumi, puķu vāzes, lapenes –, lai arī kalpotu mūžīgi, tomēr neesot atbilstoši šejienes maksātspējai, 4000 USD vērtas laternas varot atļauties vienīgi Maskavas valdība. To pierādījusi pirms trim gadiem Lietuvā izveidotās pārstāvniecības pieredze.
Tā vai citādi, sadarbība ar Baltkrieviju ir izdevīga. To apliecina tas, ka pirmajās stundās pēc izstādes atklāšanas informācijas stendā ir beigušies katalogi, kur apkopota arī lietišķa informācija par investīciju klimatu Baltkrievijā, nodokļu un banku sistēmu, biznesa organizēšanu, uzņēmuma reģistrēšanas nosacījumiem un virkni citu svarīgu jautājumu. Liela ir interese par semināriem, kur tiek stāstīts par tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības noteikumiem, ieskaitot muitas noformēšanas un standartizēšanas jautājumus. Acīmredzot mērķis būs sasniegts un ne vienam vien Latvijā izdosies atrast sadarbības partnerus. Piemēram, Minskas pulksteņu rūpnīca pie tāda tikusi izstādēm neraksturīgi īsā laikā – pirmajā dienā.
Izstādē bija pārstāvēts vairāk nekā 110 Baltkrievijas uzņēmumu, organizāciju un viņu sadarbības partneru Latvijā no visām svarīgākajām nozarēm. Mašīnbūve un metalurģija, elektronika, naftas ķīmija, kokapstrāde un mēbeļu ražošana, vieglā rūpniecība, būvmateriālu ražošana, sadzīves tehnika, pārtikas nozare. Mērķis ir vienkāršs – ekonomiskā potenciāla atklāšana un jaunu sadarbības partneru meklējumi noieta tirgus paplašināšanas nolūkā.
Preses konferencē Baltkrievijas tirdzniecības ministra vietnieks Vladimirs Nikolajenko atklāj, ka preču apgrozījums pēdējos gados starp abām valstīm trīskāršojies, divkāršojusies preču daudzveidība. No katras valsts pārstāvēts ap 400 dažādu preču nosaukumu. Latvijā veiksmīgi tiek realizēti Baltkrievijas kokmateriāli, metalurģiskās un ķīmiskās rūpniecības produkcija, tostarp minerālmēsli, lauksaimniecības tehnika, automašīnas, celtniecības materiāli, darbgaldi un virkne patēriņa preču. No Latvijas uz kaimiņvalsti galvenokārt tiek eksportēti tādi produkti kā saldētas zivis, medikamenti, elektroiekārtas, trikotāža, audumi. Pērn tirdzniecības apgrozījums starp abām valstīm sasniedzis 388 miljonus USD, šā gada astoņos mēnešos – 268 miljonus.
Latvijā reģistrēti 228 Latvijas un Baltkrievijas kopuzņēmumi, kuru statūtkapitālā Baltkrievijas ieguldīto līdzekļu apmērs ir ap 2,8 miljoni USD. Pie mums labu noietu radusi Minskas traktoru rūpnīcas un “Belavtomaz” produkcija, preču izplatītāji labu tirgu piedāvā celtniecības materiāliem, apaviem, parfimērijai un kosmētikai. Nozīmīgi, ka sadarbība neapmierinās tikai ar tirdznieciskiem sakariem vien, bet sākusies arī ražošanā. To apliecina Latvijas uzņēmumā “Alkomtrans” komplektētais pašizgāzējs “MAZ Euro 3”. Līdz šim tas veicis Minskas autorūpnīcas dīlera pakalpojumus. Pašlaik uzņēmums gadā plāno nokomplektēt 100 – 150 desmittonnīgos automobiļus jeb divus trīs pašizgāzējus nedēļā. Izstrādātais attīstības paplašināšanas projekts paredz ieguldīt nopietnus līdzekļus, lai kāpinātu ražošanas jaudas. Taču pagaidām galīgais lēmums neesot pieņemts.
Baltkrievijā reģistrēts apmēram 140 uzņēmumu ar Latvijas kapitālu, kas sasniedz gandrīz septiņus miljonus latu. To galvenās darbības jomas ir kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un pārtikas ražošana.
Viens no galvenajiem virzieniem ir sadarbība tranzītā. Baltkrievijas kravu pārvadājumi, kā atklāj šīs valsts Ārlietu ministrijas Ārējās ekonomiskās darbības koordinācijas galvenās pārvaldes vadītājs Nikolajs Packevičs, Latvijā veido vairāk nekā 30% no kopējā dzelzceļa kravu apgrozījuma un ap 25% no kopējā kravu apgrozījuma Latvijas ostās. Tomēr tranzītā apjomi varētu būt lielāki, to bremzējot Latvijas pasivitāte. Tāpēc Baltkrievija izmantojot alternatīvas, piemēram, Klaipēdas ostu, Polijas tranzīta iespēju piedāvājumus.
