Ar nacionālās virtuves meistarklasi un degustāciju “Pani Buļbačka” pirmdien Jelgavā sākās baltkrievu kultūras nedēļa, kas mūsu pilsētā norisināsies līdz 17. oktobrim.
Sākums ar “močankas” garšu
“Šoruden tradicionālais pasākums, ko Jelgavā ar pilsētas domes un Sabiedrības integrācijas pārvaldes atbalstu rīkojam jau četrpadsmito reizi, norit ne tik plaši, kā iecerēts un ierasts iepriekšējos gados, jo esam spiesti rēķināties ar “kovida” dēļ noteiktajiem ierobežojumiem,” skaidro Jelgavas baltkrievu biedrības “Ļanok” priekšsēdētāja Jeļena Grīsle. “Tomēr svētki, kad dažādos pasākumos iepazīstinām ar baltkrievu tautas tradīcijām un vērtībām, būs. Atšķirībā no citiem gadiem, kad uzņēmām viesus no Baltkrievijas, šoreiz iztiekam ar pašu spēkiem un Jelgavas un Rīgas kolektīviem, jo kurš gan no varbūtējiem ciemiņiem varētu atļauties pašizolāciju pāris nedēļu garumā.”
Pasākumā “Pani Buļbačka”, ar ko iesākās baltkrievu kultūras dienas Jelgavā, četras saimnieces gatavoja kartupeļu pankūkas jeb drjaņikus (no vārda “dratj” – rīvēt), piektā – speciālu tām piemērotu mērci ar nosaukumu “močanka” (dažos Baltkrievijas novados to sauc arī par “mokanku”). “Apcepti sīpoli, smalki sagriezta cūkgaļas pavēdere, pipari, piedevas un saldais krējums. Kad viss ir gatavs, ņemam pankūku, samērcējam močankā un ēdam,” skaidro J.Grīsle. (Uz precīzu receptes atreferējumu, zinot, ka Jelgavas baltkrievu biedrības priekšsēdētāja 2018. gadā kļuva pazīstama arī kā viena no TV “Īstajām Latvijas saimniecēm”, baidoties no iespējamas kļūdīšanās, “Ziņas” neuzdrīkstas pretendēt.) Klātesošajiem bija iespējams nogaršot, un neapmierināto nebija. Kā bonuss tika piedāvāts arī ceptu ābolu, kanēļa un vaniļas deserts. Garšīgās aktivitātes turpinās visas nedēļas garumā. “Izveidojusies ilggadēja sadarbība ar bistro “Silva”. Tās ēdienkartē līdz pat 19. oktobrim būs iekļauti arī baltkrievu nacionālie ēdieni, kuru receptes saskaņojām ar profesionāļiem,” turpina J.Grīsle.
Ieskats kaimiņu kultūrā
Domāts ne tikai par gardēžiem, bet arī par tiem, kam patīk māksla. “Šoreiz izvēlējāmies tikai tādus pasākumus, ko varam droši organizēt šajā epidemioloģiskajā situācijā,” skaidro J.Grīsle. “Tādēļ šogad izpaliek labdarības koncerti sociālās aprūpes iestādēs Ozolniekos un Vītoliņos, kur parasti mēdzām viesoties. Diemžēl tādu pašu iemeslu dēļ pēdējā brīdī nācās atcelt arī trešdien ieplānoto pasākumu Jelgavas 5. vidusskolā. Līdz šim ik gadu viesojāmies kādā skolā, kur mācību stundā “Kaimiņi” 40 minūšu garumā stāstījām par Baltkrieviju – Latvijas kaimiņvalsti, par tās vēsturi, kultūru, tradīcijām, izcilajiem cilvēkiem.”
Diemžēl ierobežojumi izjaukuši baltkrievu kultūras dienu lielo noslēguma koncertu, kas sestdien, 17. oktobrī, bija paredzēts Jelgavas Kultūras namā.
Svētkos un ikdienā
Jelgavas baltkrievu biedrība “Ļanok” aktīvi darbojas ne tikai kultūras dienu laikā. Tajā oficiāli ir 57 biedri, no kuriem ap trīsdesmit, pēc priekšsēdētājas J.Grīsles vārdiem, darbojas patiešām aktīvi. Daudziem ir arī bērni un mazbērni, kas tiek iesaistīti pasākumos.
“Cenšamies nepolitizēties un īpaši neaiztikt tēmu par pašreizējām norisēm Baltkrievijā. Tā ir ļoti sāpīga, un, protams, ka nevienam nepatīk vardarbība, kas tur pašreiz notiek,” pauž biedrības “Ļanok” priekšsēdētāja. “Darbojas valde, ir biedrības iekšējie pasākumi. Mūsu ansambļa mēģinājumi notiek katru nedēļu. Par godu V.Gelajevska jubilejai izdošanai tiek gatavots viņa dzejas krājums, ko plānots prezentēt novembrī. Ejam pie bērniem un stāstām par Baltkrieviju projektā “Kaimiņi”, jo projekts jau neaprobežojas tikai ar kultūras nedēļu. Piedalāmies pilsētas rīkotajos pasākumos – svētkos, koncertos, labdarības akcijās, sporta spēlēs. Cenšamies ne tikai kopt baltkrievu tradīcijas, bet būt arī Jelgavas lokālpatrioti labā nozīmē,” uzsver J.Grīsle. “Pirmkārt, esam aktīvi jelgavnieki, un tikai tad baltkrievu biedrības biedri.”
