Langervaldes parkā var apskatīt Kanādā plaši izmantotu ceļa segumu, kas veidots no smalcinātas koksnes.
Gadskārtējai meža nozares balvai «Zelta čiekurs» nominācijā «Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā» izvirzīta Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (MeKA) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieku grupa, kura 2015. gada nogalē prezentēja vairāku gadu garumā ilgušo «Latvijas valsts mežu» (LVM) un ES finansēto pētījumu par eksperimentāla pārvietojama kokbetona tilta projektēšanu un izpēti. Šī pētījuma vadītājs ir MeKA direktora vietnieks Kārlis Būmanis. Viņš uzsver, ka pētījums un kokbetona tilta prototips izstrādāts ciešā sadarbībā ar RTU kolēģiem Raiti Lāci un Kristapu Godi. Tas, vai K.Būmanim un viņa kolēģiem tiks pasniegts «Lielais čiekurs» (vai arī «Mazais čiekurs», ko gandarījumam pasniedz nominantiem), kļūs zināms 2. martā, kad Jelgavas pilī notiks meža nozares gadskārtējais šīs balvas pasākums.
Betons un koks tiltos labi sader
Projekta gaitā izgatavotais sešus metrus garais kokbetona tilts tika uzstādīts un pētīts ceļu būves sabiedrība «Igate» karjeros un galvenokārt ir domāts lietošanai mežizstrādē. To samērā vienkārši var pārlikt pāri upītei vai grāvim, lai automašīnas, kas no cirsmas izved kokus, var tikt šķērslim pāri. «Betons praktiski nedilst, taču koks labāk strādā stiepes zonā,» teic projekta vadītājs.
K.Būmani «Zelta čiekuram» pieteikusi akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži». Pieteikumā uzsvērts, ka koksnes izmantošana būvniecībā, aizstājot citus materiālus, vienmēr bijusi inovatīva. MeKA institūta zinātnieki radījuši tiltu vieglu un videi draudzīgu. Tilts sastāv no vairākām atsevišķām daļām, kuru gabarīti atļauj tos pārvietot, izmantojot ikdienas kravas transporta tehniku. Radītais produkts nekādā veidā īpaši neapgrūtina tilta īpašnieku, konstrukcijas pārvietojot un novietojot jaunā vietā. Turklāt projekta izstrādes sākumposmā izstrādāts inovatīvs savienojuma veids, kas ļāva apvienot koka un betona būvelementus vienā kompozītā kokbetona sistēmā, tādējādi izmantojot abu šo materiālu labākās īpašības.
Par plašāku koksnes izmantošanu būvniecībā
Projekta gaitā arī plašākā mērogā izstrādātas koka tiltu projektēšanas vadlīnijas, noskaidrota saspriegtu līmēta koka slāņainu plātņu tiltu funkcionalitātes, ekspluatācijas un ilgizturības veiktspēja reālos vides un slodžu apstākļos, ko raksturo izmērīto parametru izmaiņas lielākā laika periodā. Sagatavotas arī rekomendācijas tilta ilgizturības nodrošināšanai, pilnveidojot tā konstrukcijas, izmantotos materiālus un nepieciešamo uzturēšanas darbu apjomu. Aprēķinātas pārvietojamo koka tiltu izveides izmaksas un veikts ietekmes uz vidi, kā arī praktisko ieguvumu izvērtējums.
Pieteikumu noslēdz secinājums, ka nākotnē arvien vairāk jādomā par koksnes ilgtermiņa izmantošanu būvniecībā un infrastruktūras objektos, ar to aizstājot dzelzsbetonu un metāla konstrukcijas. Jāpiebilst, ka projekta dalībnieks R.Lācis turpina attīstīt šo tēmu savā doktora darbā.
Kanādā brauc pa sprunguļiem
Projektā arī pētīts, kā Latvijas apstākļos mežizstrādē varētu izmantot Kanādā patentēto un naftas un gāzes ieguves vietās tur plaši lietoto ceļa segumu, ko veido smalcināta koksne. Kanādiešu pētījumi pierāda, ka šie piecus metrus platie pagaidu ceļi, kas bija domāti gadiem pieciem, kalpotu ievērojami ilgāk – pat divdesmit un vairāk gadu. Kanādieši arī secinājuši, ka ziemas aukstumā uzklātais sasmalcinātas koksnes klājums kavē ceļu atkušanu līdz pat vasaras vidum. Uzteicams ir arī šāda piecus metrus plata pagaidu ceļa izbūves ātrums – viens kilometrs trijās dienās.
«Ideja izmantot koksni, dažādus koksnes materiālus vai pat atliekas ceļu seguma izveidē vai uzturēšanā nav nekas jauns. Visbiežāk vietas, kurās tiek lietota smalcināta koksne, ir gājēju celiņi, laukumi brīvdabas izstādēm un masu pasākumiem, zirgu ceļi vai laukumi suņu pastaigām,» saka K.Būmanis. Jelgavā ar sasmalcinātu koksni ir klāti gājēju celiņi Langervaldes parkā, kas kalpo arī kā mācību vieta LLU Meža fakultātes studentiem. Latvijas mežos, pa kuriem pārvietojas smagā tehnika, līdz šim meklēti citi risinājumi. Pagaidu meža ceļi klāti gan ar apaļkoksni, koka paneļiem jeb vairogiem, metāla sietu, lietotām riepām, kā arī citiem materiāliem. K.Būmanis uzsver, ka sasmalcinātas koksnes ceļa klājums ir dabai draudzīgāks. Kad ceļš vairs nav vajadzīgs, sasmalcināto materiālu droši var atstāt mežā. Tad ceļa virskārtu var noņemt un izmantot kurināšanā.
Latvijā piemērotāki ir koka vairogi
LVM pārstāvis Indulis Brauners teic, ka smalcinātās koksnes izmantošana pagaidu ceļu segumam tuvākā nākotnē vismaz šajā uzņēmumā netiks ieviesta. Mežiniekiem piemērotāki šķiet vairākkārt izmantojamie koka paneļi jeb vairogi, kas katru gadu mūsu mežos tiek ielikti (un pēc lietošanas arī izņemti) vairāku kilometru garumā. Zinātnieks K.Būmanis domā, ka šāda prakse gan neizslēdz to, ka sasmalcināta koksne var tikt kombinēti izmantota ar koka paneļiem ceļa līkumos.
Meža nozares gada balva «Zelta čiekurs», kas ir augstākā atzinība par sasniegumiem nozarē, šogad tiks pasniegta trīspadsmito reizi. Balvas pretendentus izvērtē žūrija, kurā ir zemkopības ministrs, vides un reģionālās attīstības ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, Kokrūpnieku federācijas, Meža īpašnieku asociācijas pārstāvis, emeritētais LLU profesors Leonards Līpiņš un publicists Aivars Berķis. «Zelta čiekurs» iemieso vienkāršību, atvērtību un Latvijas meža skaistumu.
