Naktī uz 24. februāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paziņoja, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. Eiropas Centrālā Banka paziņoja, ka banka tiek likvidēta un tās glābšana nav sabiedrības interesēs. “ABLV Bank” akcionāri, lai aizstāvētu savus klientus un kreditorus, pieņēma lēmumu sākt bankas pašlikvidāciju. Šādu lēmumu finanšu eksperti sauc par negaidītu, taču prātīgu soli. Nākamās nedēļas laikā aptuveni 300 bankas darbinieku zaudēs darbu. Kopumā bankā strādā 971 darbinieks.
“ABLV Bank” likvidācijas dēļ apturētas 186,7 miljonu eiro investīcijas “Pillar” grupas attīstības projektos. Bija plānotas biroju un dzīvojamās ēkas, izklaides centrs, parks, bērnudārzs, skola un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība. Ir apdraudēti 74 miljonu eiro “AmberStone Group” plānotie ieguldījumi Latvijas uzņēmumos – finiera rūpnīcas būvniecība Krustpils novadā, kūrortviesnīca Liepājā, viesnīcas Rīgā, Latvijā reģistrētās flotes paplašināšana un traumatoloģijas-ortopēdijas klīnikas “Orto” paplašināšana, kā arī 35,5 miljonu eiro “New Hanza Capital” ieguldījumi, tostarp bijušās VEF teritorijas un noliktavu un biroju kompleksa Maskavas ielā attīstība.
Latvijas Banka aizdevumos pret drošu vērtspapīru ķīlu “ABLV Bank” kopumā aizdeva teju 300 miljonus eiro. Bankā uzsver: tās aktīvu apjoms ir pietiekams, lai visu klientu un kreditoru prasības tiktu apmierinātas. “Politisku apsvērumu dēļ bankai netika dota tāda iespēja,” vēstīts bankas paziņojumā.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017. gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% bankas akciju.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Banka pārmetumus noliedz.
