Laikā no 1999. gada 1. aprīļa līdz 2000. gada 1. aprīlim apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms palielinājies par 4 procentiem un šā gada 1. janvārī veidoja 411,1 miljonu latu.
Laikā no 1999. gada 1. aprīļa līdz 2000. gada 1. aprīlim apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms palielinājies par 4 procentiem un šā gada 1. janvārī veidoja 411,1 miljonu latu.
388,4 miljoni latu jeb 94 procenti kopējā naudas apjoma ir papīra naudas zīmes, pārējo daudzumu veido monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas 5 latu naudas zīmes veido 11 procentu, 10 latu – 20 procentus, 20 latu – 33 procentus, 50 latu – 14 procentu, 100 latu – 16 procentu, 500 latu – 6 procentus.
No monētu kopsummas 2 latu naudas zīmes veido 29 procentus (bimetāla divlatnieki – 16 procentu, citi – 13 procentu), 1 lata – 31 procentu, 50 santīmu – 16 procentu, 20 santīmu – 8 procentus, citas monētas – 2 līdz 5 procentus katrs nomināls.
Pēc skaita apgrozībā visvairāk ir neliela nomināla banknošu: 5 latu – 9 miljoni, 10 latu – 8 miljoni, 20 latu – 6 miljoni, 50 latu – 1 miljons, 100 latu – 618 tūkstoši, 500 latu – 44 tūkstoši. Tas pats attiecas uz monētām: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir 60 un 33 miljoni, bet 50 santīmu monētas – 7 miljoni, 1 lata – 7 miljoni, 2 latu – 3 miljoni. Apgrozībā laisti arī 15 tūkstoši 100 latu zelta apgrozības monētu.
5, 10 un 50 latu naudas zīmju daudzums gada laikā sarucis attiecīgi par 15, 11 un 9 procentiem. Pārējo banknošu apjoms audzis: 20 latu – par 11 procentiem, 100 latu – par 25 procentiem, 500 latu par 151 procentu. Šādas izmaiņas izraisa pieprasījums.
Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, ko vēlas klienti – noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c.
