Sašutuši par informācijas trūkumu, bažās par iztiku un pat iespēju tikt cilvēka cienīgi apbedītiem, lielākoties pensionāri vakar drūzmējās garās rindās ap visiem pieciem Jelgavā pieejamajiem bankomātiem, lai tiktu pie slēgtās Latvijas Krājbankas kontos iestrēgušās naudas. Pašvaldības un uzņēmēji, kuri naudu turējuši Krājbankā, satraukumu par saviem līdzekļiem neizrāda, jo retais tajā turējis vairāk par 70 tūkstošiem latu, kuru atgūšanu garantē valsts.
«Domāju, ka tā ir valsts banka, tāpēc uzticējos,» «Ziņām» vakar sacīja pensionāre Taisa Babuļa, kas līdz ar vairākiem desmitiem citu jelgavnieku ap pusdienlaiku drūzmējās garā rindā pie bankas filiāles Lielajā ielā. Viņa tāpat kā vairums citu vecāka gadagājuma cilvēku nezināja, ka jau 2003. gadā noslēgusies Krājbankas privatizācija un ka 100 procentu bankas akciju pieder privātiem akcionāriem. Šajās dienās ikvienai privātpersonai no kredītiestādes bankomāta ļauts izņemt ne vairāk par 50 latiem dienā, bet no nākamās nedēļas Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas pārņēmusi Krājbanku, sola izmaksāt valsts garantētās atlīdzības – līdz 70 tūkstošiem latu.Ledus hallei mainīs nosaukumuVairākos pagastos Krājbankas bankomāts bijusi vienīgā iespēja tikt pie skaidras naudas, bet Kalnciemā, kur strādā bankas filiāle, daudz iedzīvotāju bija arī atvēruši kontus algu saņemšanai. Kā sacīja lielākajā Kalnciema uzņēmumā – šūšanas fabrikā «Pionieris 2» –, strādājošajos liels uztraukums nav manāms. Daudz vairāk noraizējušies uzņēmumu īpašnieki, kas bankā turēja apgrozāmos līdzekļus. Šā iemesla dēļ jau otrdien kontu citā bankā atvēra arī SIA «Kalnciema nami», kam līdz šim vienīgais konts bijis Krājbankā. Neziņa šonedēļ valda arī par Jelgavas ledus halles likteni. Tās īpašniece ir SIA «Sporta komplekss «Zemgale»», kurā trešdaļa akciju pieder arī Jelgavas pašvaldībai. Uzņēmuma vadītājs Armands Ozollapa sacīja, ka notikušais halles darbu neietekmēs, tikai, visticamāk, nāksies mainīt Krājbankas ledus halles nosaukumu. Tāds piešķirts, jo banka maksājusi par zīmolu kā par reklāmu. «Zemgalei» bankā gan paņemts arī kredīts, kura apmēru A.Ozollapa neatklāja. Steidzas atvērt jaunus kontusŠonedēļ jaunu klientu skaits citās bankās pat trīskāršojies, atzina «Ziņu» aptaujātās bankas. Iedzīvotāji steidzas atvērt kontu citās kredītiestādēs, jo tuvojas avansu un pabalstu izmaksas dienas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) līdz šim 3177 pensionāriem un pabalstu saņēmējiem Jelgavā, Ozolnieku un Jelgavas novados nodrošinājusi pensiju un pabalstu izmaksu slēgtās Latvijas Krājbankas kontos, informē VSAA Jelgavas reģionālās nodaļas vadītāja Dace Olte. Pensijas Krājbankas kontos izmaksātas 1815 iedzīvotājiem. Iedzīvotāji, kas pensijas un pabalstus līdz šim saņēma savos Krājbankas kontos, aicināti steidzami informēt par citas bankas vai pasta pakalpojumu izvēli, lai nepaliktu bez pensijām vai pabalstiem. Lai operatīvi apkalpotu klientus, kuri dodas uz VSAA informēt par bankas konta maiņu, šonedēļ VSAA Jelgavas reģionālā nodaļa darba laiku pagarinājusi līdz pulksten 19. Pašvaldības nesatraucasJelgavas pašvaldības iestādēm Latvijas Krājbankā iesaldēto kontu atlikums bija vairāk nekā 148 tūkstoši latu. Tomēr, kā ziņo pašvaldības pārstāve Egita Veinberga, tas neietekmē iespējas pilnvērtīgi veikt savas funkcijas.Jelgavas novads patlaban netiek pie 42 tūkstošiem latu Autoceļu fonda līdzekļiem, bet Ozolnieku novads Krājbankā atvēris depozīta kontu, tādējādi netikšana pie šīs naudas pašvaldības darbu pagaidām neskar. Cik naudas tiem bija Krājbankā, Ozolnieki neatklāj.Visas pašvaldības gan atzīst, ka drošības dēļ kontus atvērušas un līdzekļus glabā vairākās bankās.
