Lauksaimnieku kreditētāji atzīst, ka viņu mērķis ir ilgtermiņa sadarbība, taču bankas vienas nevarot atrisināt zemnieku problēmas, tādēļ, lai fermas nepaliktu tukšas, aicina palīgā valsti
Lauksaimnieki ziņo, ka situācija lielā daļā saimniecību ir traģiska, jo vairs nav runa tikai par piena un citas produkcijas iepirkuma cenas kritisku samazinājumu. Uzpircēji pat paziņojot, ka vienkārši nepieņems saražoto. Saimniecības spiestā kārtā tiek likvidētas, un ne vien piena nozare, bet pakārtoti arī visas pārējās tiek vestas tajā pašā virzienā. Otrdien lauksaimnieku protesta akcijā visi uzrunātie zemnieki «Ziņām» apstiprināja, ka radušās lielākas vai mazākas problēmas ar kredītu atdošanu. Hipotēku bankā zināmas problēmas ir trim četrām nelielām mūsu puses saimniecībām, kas nav saņēmušas naudu par pārdoto produkciju vai ir citas īslaicīgas likstas. «Swedbank» uzsver, ka «Lielbrūveri» Glūdas pagastā ir vienīgais klients, kura darbu nākas pārtraukt, jo nav cerību, ka saimniecība varēs pildīt saistības. SEB banka atzīst, ka kopumā lauksaimnieki maksājumus veic regulāri, bet daļai esot īslaicīgas finansiālās grūtības.«Ziņas» apkopo trīs lielāko lauksaimniecības sektora kreditētāju – Latvijas Hipotēku un zemes bankas, SEB bankas un «Swedbank» – viedokļus par pašreizējo situāciju lauksaimniecībā un to, kā naudas aizdevēji redz tuvāko nākotni sadarbībai ar zemniekiem. Atņemt mājas neesot bankas interesēsSalīdzinot ar graudaugu audzētājiem, finanšu situācija saspringtāka ir piena lopkopības saimniecībām ar zemu produktivitāti, vērtē lielākās lauksaimniecības kreditētājas Hipotēku bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Ābelniece. «Risinājumi vienmēr tiek meklēti kopā ar klientu. Piedziņu pret mantu banka vērš tikai tad, ja visi pārējie varianti izsmelti un aizņēmējs nesadarbojas ar kredītdevēju vai arī citi kreditori sākuši piedziņas procesu,» teic B.Ābelniece.Ja aizņēmējs ir zemnieku saimniecība, kuras juridiskā forma neparedz nodalīt statūtkapitālu no īpašnieka citiem īpašumiem, komersants (arī zemnieks) atbild par savām saistībām ar visu savu mantu. Hipotēku banka pietiekami pamatoti nosakot katra aizņēmēja spējas kārtot savas tagadējās un paredzamās saistības, pieredzējuši darbinieki novērtē projektu perspektīvu, līdz ar to dzīvojamās mājas Hipotēku banka kā atsevišķu lauksaimnieku īpašumus nav ne pārņēmusi, ne arī tirgojusi. B.Ābelniece gan piebilst – ņemot vērā to, ka dzīvojamā ēka var būt atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvdaļa, šāda situācija ir iespējama.«Swedbank» Biznesa klientu apkalpošanas nodaļas Zemgales reģiona direktors Ivars Stalidzāns atklāj, ka situācija ar «Lielbrūveriem» Glūdas pagastā pagaidām ir vienīgais gadījums Zemgalē, kad «Swedbank» spiesta domāt par kredīta ņemšanai ieķīlātās mantas atsavināšanu. «Ekonomikas lejupslīdes laikā diemžēl likumsakarīgi palielinās kopējais saimniecību skaits, kam mainās maksātspēja. Diemžēl visgrūtāk ir mazajām saimniecībām, kurām varētu ieteikt apvienot spēkus un resursus, lai tos varētu labāk izmantot,» saka Ieva Fatjanova, «Swedbank» Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja. Kad izdevumi pārsniedz ieņēmumusA.Stalidzāns līdzīgi kā citu banku speciālisti apgalvo, ka banka vienmēr meklēs mierīgu risinājumu problēmsituācijām, apsverot pamatsummas atlikšanu, termiņu pagarināšanu un citus «ne tik sāpīgus» variantus, lai klientu glābtu no maksātnespējas.«Aizdevumu atmaksāšanas kavējums ir nepietiekamu ieņēmumu apjoma pret izdevumiem sekas,» B.Ābelniece no Hipotēku bankas secina, ka šādas situācijas iemesli var būt ļoti dažādi. Ja grūtības ir īslaicīgas un nav atkarīgas no aizņēmēja darbības (bezdarbības), aizdevuma pamatsummas maksājumu atlikšanu praktizē visas lielākās bankas.I.Fatjanova teic, ka katram gadījumam jāpiemeklē savs, apstākļiem un iespējam piemērotākais risinājums. «Pašreizējā situācijā, ņemot vērā gan ārējos, gan iekšējos ekonomikas faktorus, daudzos gadījumos svarīga ir arī valsts iesaistīšanās un atbalsts lauksaimniekiem,» atzīst «Swedbank» pārstāve. Būs jālemj par darbības maiņuLauksaimnieki, kas investējuši produktivitātes celšanā un to arī sasnieguši, pārdzīvos ekonomikas lejupslīdi mazāk sāpīgi, jo tiem būs konkurences priekšrocības. Citiem beidzot būs jāizlemj par darbības maiņu vai uzņēmējdarbības pārtraukšanu, domā Hipotēku bankas pārstāve. Viņa atzīst, ka aizdevumi lauksaimniekiem joprojām tiek izsniegti. Kreditēšanas apjomi gan ir mazāki nekā iepriekšējos gados, jo uzņēmēji saskaras ar lielu nenoteiktību tuvākajā nākotnē un investīcijas atliek uz vēlāku laiku. Apgrozāmo līdzekļu aizdevumus tradicionāli lauksaimnieki sāk pieprasīt februārī, martā. Paredzams, ka tie būs aptuveni iepriekšējo gadu līmenī.Uzņēmumus, kuriem ilgtermiņā saimnieciskā darbība ir veiksmīga, pašu kapitāls pietiekams un kuriem ir īstermiņa likviditātes problēmas, «Swedbank» arī turpmāk atbalstīs finansējot, turklāt tā gatava noteikumu maiņai, jo, kā teic I.Fatjanova, «Swedbank» ieinteresēta klienta stabilitātes saglabāšanā ilgtermiņā. «Saimniecības, kuras paredz grūtības, mēs aicinām nenovilcināt situāciju, bet laikus vērsties pie sadarbības partnera, būt atklātiem un godīgiem, lai rastu risinājumus, piemēram, pamatsummas atlikšanu, īpaša grafika sastādīšanu, ievērojot nepieciešamo sezonalitātes raksturu.» Banku pārstāvji uzsver, ka arī pašam zemniekam jābūt redzējumam par sava biznesa ilgtermiņa attīstību. VIEDOKLISIeva Fatjanova, «Swedbank» Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Lauksaimniecība, pēc «Swedbank» pārliecības, ir viena no tām jomām, kurai nepieciešama īpaša uzmanība. Svarīgākās valsts paustās iniciatīvas tuvākajam laikam ir papildu garantiju sniegšana uzņēmumiem un ES struktūrfondu apguve. Esam izstrādājuši un izteikuši arī savus priekšlikumus uzņēmējdarbības vides veicināšanai, kas ir kopējās ekonomikas atlabšanas pamats. Tie ietver nodokļu sloga atvieglošanu, eksporta atbalstīšanu, finansēšanas veicināšanu un citus risinājumus. Saviem klientiem «Swedbank» kā sociāli atbildīgs tirgus līderis ar ilgtermiņa domāšanu atbilstoši labākajai pasaules praksei izstrādājusi vairākus aktuālos risinājumus, ņemot vērā kopējo ekonomikas situāciju. «Swedbank» ir ieinteresēta savu klientu ilgtermiņa stabilitātē, līdz ar to vienmēr tiek meklēti veidi, kā restrukturēt esošos aizdevumus, lai kopā ar klientu atrisinātu problēmsituācijas un maksimāli palīdzētu privātpersonām un uzņēmumiem pārvarēt īstermiņa grūtības. Īpaši pretimnākoši esam, ja klients vēršas pēc palīdzības jau, pirms radušās maksātspējas grūtības.
