Atgriežoties no sēņošanas Blīdenes mežos, jelgavnieks Gunārs Jumiķis mājās pārvedis divus grozus ar krimildēm, kā arī divus pūpēžus. «Baravikas, pēc kurām bijām braukuši, nemanījām ne mežā, ne arī pie tirgotājiem uz Liepājas šosejas. Toties krimildes, kas bieži vien izrādās tārpainas, šoreiz bija tīras,» stāsta sēņotājs.
Lielie pūpēži, kuru apkārtmērs ir pieci sprīži (apmēram 75 centimetri), atradušies īsi pirms mājupbraukšanas pārsimt metru no meža ceļā novietotā auto. Lielākajiem Latvijā uzietajiem pūpēžiem apkārtmērs pārsniedzot pusotru metru. 1972. gadā Emburgas apkārtnē atrasts pūpēdis, kura apkārtmērs ir 166 centimetri, bet masa – 700 gramu.Gandrīz visi Latvijā sastopamie pūpēži, izņemot cietpūpēžus, ir arī ēdami, tomēr G.Jumiķis atturējies no šādas maltītes pagatavošanas, jo tā tomēr nav tradicionāla.Aptaujājot vairākus sēņotājus Jelgavas apkārtnē, nācies dzirdēt, ka laika apstākļi nav labvēlīgi sēņu augšanai. «Sēnēm patīk miglains, maigs lietutiņš, nevis stiprie pērkona lieti,» stāsta Jānis Sprukts no Svētes pagasta. Tomēr, kā liecina piedāvājums tirgū, sēņotājiem zināmās vietās pie Jelgavas labi aug gan gailenes, gan apšukungi, gan bērzlapes un citas sēnes.
