Pērnā gada nogalē Dobelē notikusī traģēdija, kad vairāku liktenīgu sakritību rezultātā nomira bērns un apdraudēta bija vēl trīs bērnu dzīvība, liek saasināt uzmanību uz bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem.
Laukos cits citu zina labāk
«Aizvadītajā gadā ir strādāts kā katru gadu,» teic Jelgavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Olga Rudaka, un viņai pievienojas novada Sociālā dienesta vadītāja Ilze Āna. Būtiskas izmaiņas ir vienīgi Bāriņtiesas likumā, kas paredz pirms lēmuma par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem uzdot viņiem noteiktā laikā sadarbībā ar sociālo dienestu novērst bērniem nelabvēlīgos apstākļus. Ja vecāki spēj pierādīt, ka viņi vēlas un ir spējīgi rūpēties par bērniem, tiek pieņemts lēmums nepārtraukt aizgādības tiesības un bērni paliek ģimenē. «Protams, neizslēdzot, ka bērns nekavējoties tiek izņemts no ģimenes, ja viņa veselība un dzīvība ir apdraudēta. Tad pietiek ar vienpersonisku bāriņtiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa lēmumu,» piebilst O.Rudaka. Viņai, piemēram, ir nācies atņemt zīdaini mātei, kas bija 3,6 promiļu reibumā.
Bāriņtiesas priekšsēdētāja skaidro, ka uz laiku atņemtajiem bērniem, pirmkārt, tiek meklēti tuvinieki, kas spēj viņus aprūpēt, vai arī audžuģimenes. Sociālās aprūpes centros parasti nonāk tikai gados vecākie bērni, kuriem grūtāk atrast audžuvecākus vai aizbildņus.
I.Āna stāsta, ka Sociālā dienesta, bāriņtiesas darbinieki, arī Pašvaldības policijas pārstāvji, skolu pedagogi tiekas un apmainās ar informāciju, kad rodas tāda vajadzība. «Bieži vien šīs sarunas notiek bez protokola pagasta centrā. Laukos neko nevar noslēpt, cits par citu visu zina. Taču tāpat divas trīs reizes nedēļā notiek starpinstitucionālas tikšanās, kur tiek risināti arī bērnu drošības jautājumi,» saka I.Āna. O.Rudaka piebilst, ka vienīgi nav noteikta kārtība, kā bāriņtiesa saņem informāciju no tiesas. Jau trešo gadu Latvijā darbojas Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā novērš vardarbības draudus un nosaka pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Proti, konfliktu gadījumā ar tiesas nolēmumu var noteikt, ka varmākam (kas biežāk ir bērnu tēvs) aizliegts tuvoties noteiktam cilvēkam vai mājoklim (arī Dobelē vīram ar tiesas nolēmumu bija aizliegts tuvoties sievai, taču tas netika ievērots). «Parasti par šiem tiesu nolēmumiem mēs uzzinām pa saviem kanāliem. Tiesām, kas citkārt punktuāli izpilda prasīto, iespējams, šādas prasības informēt nav,» secina O.Rudaka.
Pašvaldības redzeslokā ir visas ģimenes ar bērniem, kas lūdz piešķirt sociālo palīdzību. «Nabadzība nav netikums, un ne vienmēr tās tiek pieskaitītas ģimenēm, kurām jāveic īpaša uzraudzība,» atgādina I.Āna.
Katrā pagastā ir veiksmes stāsti
Jelgavas novada bāriņtiesa 2016. gadā ierosinājusi 20 pārbaudes lietas. Astoņas no tām bija saistītas ar vecāku alkoholismu, piecas ar vardarbību ģimenē (vardarbībai tiek pielīdzināta arī bērna atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī), piecas ar prasmju trūkumu bērnu aprūpē. Viens gadījums bija saistīts ar mātes veselības stāvokli un nespēju nodrošināt bērniem piemērotu aprūpi. «Bieži gan viss ir kopā – alkohols, vardarbība, audzināšanas prasmju trūkums,» secina O.Rudaka. Aizgādības tiesības pērn pārtrauktas deviņiem vecākiem sešās ģimenēs, no kurām izņemti 11 bērni. No tiem aizgādības tiesības tika atjaunotas pieciem vecākiem, un ģimenēs atgriezušies astoņi bērni.
Jelgavas novada pastāvēšanas laikā divas reizes bāriņtiesai nācies iejaukties ģimeņu dzīvē saistībā ar vecāku atkarību no narkotikām. Abos gadījumos mātēm ar tiesas lēmumu aizgādības tiesības jau bija pilnībā atņemtas un bāriņtiesa sadarbojās ar tēviem. Abi tēvi ārstējušies, sadarbojās gan ar bāriņtiesu, gan Sociālo dienestu, atgriezās darbā. «Gadījums ar vienu tēti likās cerīgs, tādēļ pēc pusotra gada «skaidras» dzīves viņam bērnu aizgādības tiesības atjaunojām, taču pēc pusgada viņš salūza. Domājam, ka neizturēja slodzi, kāda ir, vienam rūpējoties par diviem maziem bērniem. Viņš pats bērnus aizveda audžuģimenei, no kuras tos bija paņēmis,» stāsta O.Rudaka, piebilstot, ka narkotiku atkarība ir ļoti grūti pārvarama. Otrs agrāk narkotiku atkarīgais tētis ir spējis noturēties, un viņam bērna aizgādības tiesības nav pārtrauktas. Bāriņtiesas priekšsēdētāja piebilst, ka šajā ģimenē bērna audzināšanā ļoti palīdz tēva vecāki.
I.Āna, runājot par vecākiem, kuriem uz laiku ir pārtrauktas bērnu aizgādības tiesības, uzsver – tas ir ļoti smags sociālā darba lauks. «Atjaunot prasmes un vēlēšanos rūpēties par bērniem ir ļoti sarežģīti. Dzīvot bez bērniem daudziem mūsu klientiem šķiet daudz vieglāk,» atzīst speciāliste.
O.Rudaka stāsta, ka viņai nācies pieredzēt arī kādu apbrīnojamu veiksmes stāstu. Kādai atraitnei, kura lietoja alkoholu un nerūpējās par saviem sešiem bērniem, kas sešus gadus tika audzināti sociālās aprūpes centros, pēdējā brīdī, pirms tiesa pieņēma lēmumu par aizgādības tiesību atņemšanu, nāca apgaismība. «Viņa devās ārstēties un darīja visu, lai bērnus atgūtu, un nu jau trīs gadus viss ir kārtībā. Veiksmes stāsti ir katrā pagastā,» piebilst O.Rudaka.
Gan I.Āna, gan O.Rudaka uzsver, ka, ievērojot Bērnu tiesību likumu, katra iedzīvotāja pienākums ir ziņot atbildīgajiem dienestiem, ja kāds bērns ir apdraudēts. Gan bāriņtiesas, gan Sociālā dienesta darbinieki saziņai pa mobilajiem telefoniem ir pieejami arī ārpus darba laika. Pērn Jelgavas novada bāriņtiesa saņēmusi brīdinājuma signālus arī no ārzemēm. Proti, tika ziņots par ģimenēm, kas ārvalstīs bijušas īpašā sociālo dienestu redzeslokā un tagad atgriezušās Latvijā.
Regulāri pulcējas uz sanāksmēm
Jelgavas bāriņtiesas priekšsēdētāja Īrisa Guntra Turčinska stāsta, ka jau daudzus gadus pilsētā pastāv izglītības, veselības aprūpes, sociālā darba, policijas un bērnu tiesību aizsardzības institūciju sadarbības tīkls. Divas reizes mēnesī speciālisti tiekas sanāksmēs, kur vienojas par katram veicamajiem darbiem ar konkrētām ģimenēm, kurās ir problēmas bērnu izglītošanā, aprūpē un izglītībā. Bāriņtiesas priekšsēdētāja piebilst, ka ikdienā visciešākā sadarbība bāriņtiesai ir ar Sociālo lietu pārvaldes speciālistiem un Pašvaldības policijas Nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijas grupas darbiniekiem, kā arī Izglītības pārvaldes darbiniekiem un skolu sociālajiem darbiniekiem.
«2016. gadā bāriņtiesa ir sniegusi informāciju par 21 ģimeni, kas nonākusi tās redzeslokā. Daļa šo ģimeņu jau atradās pilsētas Sociālo lietu pārvaldes, Izglītības pārvaldes vai Pašvaldības policijas uzraudzībā. Taču nereti tieši bāriņtiesā vispirms nonāk informācija par tām sociālā riska ģimenēm, kas uz Jelgavu pārcēlušās no citām pašvaldībām,» stāsta Ī.G.Turčinska.
2016. gadā Jelgavas bāriņtiesa ir saņēmusi informāciju par 129 gadījumiem ģimenēs, kur, iespējams, notikuši bērnu tiesību pārkāpumi. «Katrs no šiem gadījumiem tika izvērtēts, un noteikta lietas tālākā virzība,» uzsver Jelgavas bāriņtiesas priekšsēdētāja. «Piemēram, pagājušajā nedēļā saņēmām anonīmu trauksmes zvanu, pēc kura māti ar diviem bērniem nogādājām krīzes centrā. Tam par iemeslu bija fakts, ka ģimene dzīvoja ļoti trūcīgos sadzīves apstākļos – bez elektrības un ūdens.»
Caur bāriņtiesu atgriežas Latvijā
Aizvadītajā gadā Jelgavas bāriņtiesā 28 administratīvajās lietās un deviņas reizes vienpersoniski ir pieņemti lēmumi par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem. Desmit lietās ir pārtrauktās aizgādības tiesības atjaunotas. «Ir vecāki, kurus kopīgiem spēkiem izdodas motivēt sakārtot dzīves apstākļus, sākt ārstēšanos no atkarībām un pieņemt atbalstu, kas viņiem tiek piedāvāts. Taču nereti nākas dzirdēt tikai solījumus, un mums jābūt modriem, jo prakse liecina – kritiens atpakaļ notiek biežāk nekā labošanās,» teic Ī.G.Turčinska, pamatojot, kāpēc lēmumu par bērnu aizgādības tiesību pārtraukšanu ir vairāk nekā lēmumu par to atjaunošanu. Aizgādības tiesību pārtraukšanas iemesli, tāpat kā Jelgavas novadā, ir bērnu aprūpes pienākumu neveikšana, viņu pamešana novārtā, vecāku atrašanās apreibinošu vielu ietekmē, vardarbība ģimenē, vecāku apcietinājums un citi. Ar Jelgavas bāriņtiesas starpniecību 2016. gadā septiņi bērni ir atgriezušies Latvijā. Divi bija izņemti no ģimenēm Lielbritānijā un tur kādu laiku atradušies audžuģimenēs. Atbilstoši Eiropas Komisijas regulai bērniem tika meklētas iespējas atgriezties dzimtenē, kur ir tuvinieki, kas par viņiem var uzņemties atbildību.
Savukārt Ozolnieku novadā 2016. gadā aizgādības tiesības pārtrauktas trīs vecākiem. Novada Sociālais dienests organizē vecākiem mācības, skaidro bērnu tiesību un aprūpes principus, taču, kā raksta pašvaldības pārstāve Līga Tamberga, ne vienmēr vecāki ir gatavi padziļināti izprast šo jautājumu būtību.
Ozolnieku novadā beidzamajā laikā uzlabojusies Sociālā dienesta un bāriņtiesas sadarbība ar ģimenes ārstiem, kas dažkārt konstatē trūkumus bērnu aprūpē.
