Kopš seniem laikiem, pienākot rudenim un ziemai, cilvēki vēlas barot putnus, lai tiem palīdzētu pārdzīvot auksto laiku. Iestājoties aukstumam un uzsniegot, dabā samazinās putniem pieejamā barība. Lai cik bargi būtu laika apstākļi, tie raduši paši sev vajadzīgajā daudzumā atrast ēdamo arī aukstajā sezonā. Tomēr gan Latvijā, gan citur pasaulē putnu barošana ziemā ir cilvēku iemīļota nodarbe un, ja to dara atbildīgi, tas putniem atvieglo barības sameklēšanu.Ja esat nolēmuši barot putnus aukstajā sezonā, ļoti svarīgi ir ievērot trīs nosacījumus. Ja ir sākts barot putnus, tas jāturpina līdz pavasarim, kad ne tikai dienās, bet arī naktīs gaisa temperatūra nav zemāka par 0 grādiem un ir nokususi sniega sega. Barotavā vienmēr – katru dienu – jābūt barībai. Nedrīkst pieļaut kaut vienas barošanas reizes iztrūkšanu. Ja putnu barošanu ziemā pēkšņi pārtrauks, barotavai piesaistītie putni laiku, ko vajadzētu izmantot ēdamā meklēšanai citur, pavadīs pie barotavas. Gaidot ierasto ēdienreizi, putni nepagūs uzņemt nepieciešamo barības daudzumu, pienāks nakts un tie ies bojā nosalstot, jo bez nepieciešamā enerģijas daudzuma nespēs pārciest aukstumu.Nebūtu vēlams barot ūdensputnus – pīles un gulbjus –, tad šie putni, pienākot salam un ūdenstilpēm aizsalstot, aizlidos uz piemērotākām ziemošanas vietām. Taču, ja pīles un gulbjus sākts barot, tas jādara līdz pavasarim. Jāņem vērā, ka gulbji var kļūt tik ļoti atkarīgi no barošanas, ka paliks uz vietas pat tad, kad ūdenstilpe aizsals. Tas draud ar putnu iesalšanu ledū un bojāeju.Putnu barošana jāpārtrauc pavasarī, kad nokusis sniegs un gaisa temperatūra nav zemāka par 0 grādiem. Vasarā putnus nebaro. Rudenī to sāk darīt, kad gaisa temperatūra ir zemāka par 0 grādiem un/vai uzsnidzis sniegs.Pēc sastāva barībai, ko dod putniem, iespējami vairāk jāatbilst to dabiskajai barībai. Vislabāk barotavu piepildīt agri no rīta – līdz ar gaismas uzaušanu, kad pēc garajām un aukstajām naktīm putni sāk aktīvi meklēt pārtiku.Laba un enerģijas bagāta putnu barība ir tauki – svaigs, nesālīts speķis bez garšvielām. Šādu barību ļoti iecienījušas lielās zīlītes, zilzīlītes, pelēkās zīlītes, purva zīlītes, dižraibie dzeņi, vidējie dzeņi, mazie dzeņi, dzilnīši un citi putni. Lai putnu ēdienkarti bagātinātu, kausētus cūku taukus var samaisīt viendabīgā masā ar auzu pārslām.Putnu iecienītas ir arī saulespuķu sēklas, auzu pārslas, grūbas, prosa, putraimi, zemesrieksti, linsēklas, labības graudi, dažādu nezāļu sēklas – ar to labprāt cienāsies zaļžubītes, dzeltenās stērstes, svilpji, ķivuļi, ķeģi, laukirbes un citi putni. Sausajai barībai vēlams piejaukt saulespuķu eļļu, margarīnu vai kausētus taukus, tad tā būs enerģētiski barojošāka un nesasals.Putnus var barot arī ar vārītām pupām un zirņiem, maizi. Maizes gabalus vēlams izmērcēt saulespuķu eļļā. Atklātās vietās var izlikt ābolus – tie ļoti garšo melnajiem meža strazdiem, dižknābjiem, svilpjiem un zīdastēm. Rudenī lielā daudzumā iespējams savākt un izkaltēt pīlādžus, kas labi garšo zīdastēm, melnajiem meža strazdiem un svilpjiem. Derēs arī kaltētas mellenes, brūklenes, aronijas un citas ogas. No mammadaba.lv
