Teju katram no mums ir kāda aizraušanās, kas sniedz pozitīvas emocijas un ļauj iemācīties ko jaunu. Viens lasa grāmatas, cits dejo tautas dejas, vēl kāds dzied korī, ceļo vai pievērsies rokdarbiem. Kā no skolas un citām “obligātajām” ikdienas aktivitātēm brīvo laiku aizpilda mūsu draugi un paziņas, skaidrojām mēs – “Zemgales Ziņu” jaunieši.
Samanta Stumbre, spēlē teātri
– Kāpēc tieši teātris?
Teātra pulciņā kādreiz darbojās mana vecākā māsa, un nodomāju, ka man arī jāpamēģina. Teātri spēlēju kopš 5. klases, sāku 4. sākumskolas teātra studijā “Mušmirēns”.
– Kas tev teātrī šķiet visaizraujošākais?
Es varu iejusties citā tēlā, uz skatuves izdzīvot citu dzīvi.
– Vai ir kāda loma, kas visspilgtāk palikusi atmiņā?
Tā ir mana pirmā loma. Es biju Pūpoliņš, un vēl joprojām atceros teksta mācīšanos, gatavošanos izrādei (skatuves iekārtošanu), uztraukumu. Tas bija tāds mīļš laiks! Bet tā jau man katra loma ir mīļa.
Elza Šreitmane, modele
– Kā nolēmi kļūt tieši par modeli?
Kad biju mazāka un māsa mācījās pie Ginta Budes, apmeklēju dažas skates. Man tas likās interesanti, tāpēc nolēmu pamēģināt. Nu nedaudz vairāk kā divus gadus ar to nodarbojos.
– Kas tev modeles darbā šķiet visaizraujošākais?
Manuprāt, tās ir modes skates, vienmēr ļoti aizraujošas. Vislabākā sajūta ir, stāvot aizkulisēs pirms mirkļa, kad jāiet uz mēles. Pār visu ķermeni pārskrien tādas tirpiņas – tas ir neaprakstāmi.
Visspilgāk atceros savu pirmo Rīgas modes nedēļu. Pirms tam biju dzirdējusi par “Riga Fashion Week”, redzējusi bildes sociālajos tīklos, un tad beidzot piedzīvoju to pati.
Aelita Ulmane (Jelgavas Valsts ģimnāzija, 8.m klase), nodarbojas ar veikbordu
– Kā tu sāki?
Pirmo reizi veikot pamēģināju pirms četriem gadiem – toreiz man bija desmit gadu. Viss gan beidzās ātri – pirmo reizi uzkāpu uz dēļa, netipiski, bet pēc otrā kritiena tiku jau līdz otrajiem vārtiem, kurus es diemžēl “neizņēmu”. Ļoti neveiksmīgi nokritu uz sejas, turklāt kritiena brīdī atlocīju kājas tā, ka iesitu ar dēli sev pa galvu. Viss beidzās laimīgi, kaut dabūju sešas šuves un smadzeņu satricinājumu. Man gan galvā bija ķivere, bet tā nepildīja savu uzdevumu, tāpēc vienmēr ir rūpīgi jānoskaidro, kādu ķiveri pirkt. Bailes kāpt uz dēļa man ilga gadu.
– Cik bieži tu veiko?
Šogad man ir ļoti maz laika, tādēļ sanāk iet tikai apmēram reizi nedēļā uz “Pieciem mastiem” Ozolniekos. Kādreiz veikoju ik pa divām dienām.
– Esi piedalījusies arī sacensībās?
Man veikbords ir vairāk hobijs, nav mērķa piedalīties sacensībās. Latvijā šobrīd veikbords nav tik populārs, it īpaši manā vecuma grupā, bet varbūt kādreiz arī startēšu sacensībās.
Ilze Reknere (Jelgavas Valsts ģimnāzijas 8.m klase), nodarbojas ar peldēšanu
– Cik bieži tev ir treniņi?
Lai arī cik tas traki izklausītos, skolas laikā un brīvlaikos astoņas līdz 11 reizes nedēļā eju uz LLU peldbaseinu, kur man māca peldēt Inga Arnīte. Daudzo treniņu dēļ sanāk arī kavēt mācību stundas. Parasti cieš pirmās stundas, jo ir rīta treniņi, bet gadās, ka vispār neaizeju uz skolu, jo ir jāgatavojas sacensībām vai tajās jāpiedalās. Gada laikā man ir apmēram desmit sacensību.
– Kādas distances peldi?
Man vislabāk sanāk un patīk peldēt uz muguras, un parasti es peldu 50, 100 vai 200 metru, bet gadās peldēt arī citas distances, piemēram, kraulā.
– Kāds ir tavs augstākais sasniegums?
2016. gadā tiku atzīta par labāko Jelgavas peldētāju 50 metros tauriņstilā savā vecuma grupā.
– Vai peldēšanā esi guvusi arī traumas?
Peldēšana nav traumatisks sporta veids. Dažreiz gadās kaut ko ne tā pastiept vai izmežģīt, bet tas arī viss.
– Vai tev patīk peldēšana?
To ir ļoti grūti izskaidrot kādam, kurš nepeld. Man patīk sporta veids pats par sevi. Taču tam līdzi nāk daudz lietu, kuras man nepatīk, piemēram, daudzie treniņi nedēļā, “entās” nometnes vasarā. Tas ir ļoti nogurdinoši, bet dienas beigās baseins ir manas otrās mājas. Es neko citu nemainītu pret peldēšanu!
Undīne Ziemele (Jelgavas Valsts ģimnāzijas 8.m klase), apmeklē Ginta Budes tērpu demonstrētāju studiju
– Ko tu dari modeļu skolā?
Reizi nedēļā dodos uz modeļu skolu, kur trīs stundu garumā Gints Bude, Dainis Bērziņš un reizēm arī Ginta Budes asistente Līga stāsta par dizaineriem, par modi, par modes tendencēm, māca pareizu stāju un gaitu, kas man ļoti noder, kad Jelgavas Mūzikas skolā jāuzstājas kādā koncertā. Uz skatuves jāprot labi izskatīties. Bet, ja dzīvē interesējas par modi, bieži noder arī teorijas zināšanas.
– Tev ir jāievēro kāda diēta?
Nekādā gadījumā! Studijā jebkādas diētas nepilngadīgām meitenēm ir kategoriski aizliegtas, jo tās bojā veselību. Pat diētas, kur nevar ēst noteiktu produktu, ir aizliegtas.
– Studijā ir mācību klases?
Nav klases, bet ir līmeņi. Pirmajā līmenī mūs pat nebildē, tādēļ nevaru parādīt nevienu bildi – otro līmeni sākšu tikai nākamgad. Pēc trešā līmeņa izcilākajām meitenēm piedāvā veidot profesionālo karjeru. Ja es būtu viena no labākajām, nezinu, vai piekristu veidot modeles karjeru, jo pati vēl īsti nezinu, ko gribu darīt tuvākajā nākotnē.
Līva Birkenbauma, spēlē ģitāru
– Kāpēc izvēlējies tieši ģitāru?
Ģitāru mācos spēlēt jau četrus gadus. Mūzika mani nomierina un iedvesmo. Vēlējos apgūt kādu instrumentu un, kad pirmo reizi turēju rokās ģitāru, zināju, ka tas ir tas, ko vēlos.
– Kas tevi ģitārspēlē saista?
To spēlējot, rodas skaņa, kas drīz kļūst par melodiju pašas spēkiem, ja vien nedomājot ļaujas tās plūdumam.
– Kāds notikums, kopš spēlē ģitāru, visvairāk palicis atmiņā?
Atceros, ka biju paņēmusi ģitāru līdzi uz skolu un man bija jāspēlē visu priekšā. Ļoti satraucos, jo tikai nesen biju sākusi mācīties. Laikam jau no uztraukuma tas ir iespiedies atmiņā, taču bija arī jauki, jo cilvēkiem patika.
