Ceļojums Limbažu un Kocēnu novados var izvērsties par nepieredzētu dabas varenuma un cilvēka radītas greznības mijiedarbību, kas, kā izrādās, mierīgi spēj sadzīvot kopā. Smalku piļu interjeru, aizsargājamu objektu un dabas radīto alu apskatei var veltīt vairāk nekā dienu, ja parūpējas par kādu tējas termosu un maizītēm, bet mēs, laikā ierobežoti, ceļojumam veltījām vakaru un nākamās dienas pirmo pusi.
Atturīgā pils un jauna baznīca Igatē
Limbažu novadā vērts apmeklēt eleganti atturīgo neorenesanses stilā celto Igates pili, pie kuras atrodas arī senās ūdens dzirnavas, kas, godīgi sakot, arī piesaistīja uzmanību, braucot uz mūsu ceļojuma galamērķi.
Pils teritorijā patrāpījāmies dienā, kad notika Ziedu svētki, līdz ar to pils pagalmā un parkā valdīja romantiska atmosfēra – skanēja dzīvā mūzika, apmeklētāji bija ģērbušies elegantos tērpos, un gaisā virmoja pacilājošas sajūtas. Skaists ir pils ainavu parks ar dīķiem, pie kuriem iekārtoti jauki soliņi atpūtai un miera baudīšanai.
Pils teritorijā uz veco dzirnavu pamatiem izveidots Dzirnavu krodziņš, kurā līdz ar daudziem citiem ēdieniem var nobaudīt latviešu nacionālās virtuves gardumus – irdeno miežu putru, putraimdesu, miežu plāceņus. Šefpavāra mākslu nenovērtējām, taču gardēžu krodziņā bija daudz.
Stāvot pils dīķu krastos, paveras skats arī uz Igates Svētā Jāņa Kristītāja un Marijas Magdalēnas baznīcu. Dievnama radīšana sākās 2010. gada septembrī, kad iesvētīts pamatakmens, bet atklāta baznīca 2013. gadā.
Estrāde kā dabas un mākslas sinerģija
Vidzemes ceļojuma galamērķis bija Dikļi – Latvijai vēsturiski nozīmīga vieta. 1818. gadā tieši Dikļos pirmo reizi tika spēlēta luga latviešu valodā, bet 1864. gadā sarīkoti latviešu dziedāšanas svētki, kas bija Dziesmu svētku pirmsākums. Pasākumu sarīkoja mācītājs un skolotājs Juris Neikens, kura vārdā nosaukts arī pakalns, uz kura izvietojās dziedāšanas svētku dalībnieki.
Pašlaik blakus Neikenkalnam izveidota estrāde jeb dabas koncertzāle, ko projekta īstenotāji sauc par mūsdienīgu dabas un mākslas sinerģiju, kas izceļ Dikļu kā Dziesmu svētku šūpuļa kultūrvēsturisko nozīmi.
Jāuzteic, arī mazmājiņas pie estrādes tiek uzturētas pienācīgā kārtībā, kas nereti tiek aizmirsts pat pie nozīmīgiem objektiem.
Zvaigžņu vērošana Dikļu pils terasē
Dikļu pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un viena no nedaudzajām Vidzemes muižu pilīm, kur saglabājusies salīdzinoši liela daļa no oriģinālās interjera apdares. Vēsturiskās liecības atrodamas pirmajā stāvā ar vestibilu, sienu paneļos, kamīnu un podiņu krāsnīs, centrālajās kāpnēs, parketā. Kāpjot lejā pa centrālajām kāpnēm, čīkstoņā var sajust vēstures elpu un iztēloties graciozas dāmas krāšņos tērpos. Pils telpās apskatāmas arī vairāk nekā 200 atmodas laika mākslinieku gleznas. Arī Dikļu pili ieskauj gleznains parks ar dīķi.
Pilī iekārtota viesnīca, SPA centrs un konferenču zāle, pieejams arī restorāns, kas dažādos topos ierindots starp desmit labākajiem Latvijā. Šefpavāra talantu novērējām arī mēs, ieturot gan vakariņas, gan brokastis, un, lai arī domas par ēdieniem dalījās, nonācām pie secinājuma, ka vietējo cepēju maize, smalkmaizītes un kruasāni bija lieliski. Savukārt pils otrā stāva terase ir kā radīta, lai klusā augusta naktī vērotu krītošās zvaigznes.
Pāri ceļam atrodas Vika Pasaku parks, kurā apskatāmas tēlnieku brāļu Rūrānu izgatavotās Vika pasaku varoņu koka figūras, un bērni var satikt Rūņu Dūķīti, Čenguru un citus pasaku varoņus, bet pēc pastaigas pakavēties speciāli ierīkotajā atpūtas vietā.
Tautas sanāksmju vieta – Zilaiskalns
Noslēpumaino enerģiju devāmies smelties uz Zilokalnu, kas Andreja Pumpura eposā „Lāčplēsis” attēlots kā visas tautas sanāksmju vieta, kur Līgo vakarā sanākuši Lāčplēsis, Laimdota, Spīdala, Lielvārdis un citi varoņi. Nostāsti vēsta, ka savulaik Zilākalna apkaimē dzīvojuši zintnieki un vārdotāji, arī slavenā Zilākalna Marta.
Zintnieks un zemes enerģijas pētnieks Jānis Neibergs izpētījis, ka Zilaiskalns ir spēcīga svētvieta, kur krustojas četras uguns āderes, bet apkārt āderu krustpunktam cilvēki izveidojuši 14 enerģijas un vienu uguns apli. Pie ieejas spēka vietā novietots senais upurakmens, kuram apmeklētāji dāvā ziedus, cerot uz enerģijas pieplūdumu. Kalna virsotnē atrodas arī ugunsnovērošanas tornis, kas apmeklētājiem it kā esot slēgts, taču pieeja tam reāli nav noslēgta un ekstrēmākie tūristi noteikti atļaujas uzkāpt tornī.
Nokļūt uz kalna iespējams pa meža taciņu, bet automašīnu var atstāt atpūtas vietas taciņas sākumā.
Ar interesi apskatījām arī kādu kūdras ražotni Zilākalna ciematā, kur kūdras ieguves tradīcijas ir ļoti senas, bet darbaroku nodrošināšanai tiek piesaistīti arī citu valstu iedzīvotāji.
Gaujas senieleja no Sietiņieža augstumiem
Savukārt dabas varenums pilnā mērā izbaudāms pie Sietiņieža Gaujas krastā. Sietiņiezis ir lielākais balto smilšakmeņu atsegums Latvijā un valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Lai apskatītu dabas objektu, ierīkota taciņa ar laipiņām un kāpnēm, taciņas sākumā ir arī atpūtas vieta ar nojumi, soliņiem, ugunskura vietu, ko bieži izmato arī laivotāji, kas dodas ceļojumā pa Gauju.
No Sietiņieža paveras iespaidīgs skats uz Gaujas senieleju, bet pašu Sietiņiezi veido alas un nišas, veidojumi, kas atgādina stabus, kā arī erozijas gravas. Atsegums nespēj pretoties ne dabas ietekmei, ne apmeklētāju atstātajiem „autogrāfiem”, un arī mūsdienās smilšakmens iezī notiek ģeoloģiskie procesi.
Šogad sēņošana izpalika, taču jādomā, ka sēņu gados priežu meži ap iezi ir dabas veltēm bagāti.
Gaujas pietekas Strīķupes kreisajā krastā mēģinājām atrast Patkula alu, taču neveiksmīgi, jo visus iespējamos piebraucamos ceļus aizšķērsoja zīmes „Privātīpašums” un nikni saimniecību sargi. Internetā pieejamā informācija liecina, ka līdz alai spēj tikt vien retais pārgalvīgais tūrists.
Apkārtējo iecienītais Vaidavas ezers
Gaujas Nacionālajā parkā atrodas arī Vaidavas iezis, ko iecienījuši atpūtnieki no apkārtējiem ciematiem un Valmieras, bet ezers slavens arī ar to, ka tā krastā atrodas dabas piemineklis Zviedru priede, ko ar saknēm uz augšu savulaik esot iestādījis zviedru karalis.
Dodoties uz pludmali, automašīnu par pusotru eiro var novietot netālu no ezera, un īpaši jāuzteic stāvvietas maksas iekasētāja. Radās sajūta, ka kundze uz darbu dodas kā uz svētkiem, rūpīgi sakārtojot matus, saskaņojot baltu blūzi ar spilgtiem svārkiem un dzintara brošu.
Ezera krastā ierīkota pludmale ar laipu, darbojas kafejnīca „Valmiermuižas vasarnīca”, ir iespēja iznomāt dažādus peldlīdzekļus – ezera apsaimniekotāji parūpējušies gan par laisku, gan aktīvu atpūtu. Lai arī šovasar laikapstākļi peldētājus īpaši nav lutinājuši, mūsu ceļojuma noslēgums pie ezera izvērtās ideāls.
