Invalīdu lietu nacionālās padomes (ILNP) 2015. gada decembra sēdē tika izskatīta jaunā norēķinu kārtība sabiedriskajā transportā, kas paredz, ka personas ar I un II invaliditātes grupu un bērni ar invaliditāti (kā arī bāreņi, bez vecāku gādības palikušie bērni, politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki) norēķinu iestādēs saņem bezmaksas bankas kartes, lai varētu izmantot braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā.
Lai gan pārejas periodā līdz 2017. gada 1. janvārim atvieglojumus sabiedriskajā transportā varēs izmantot arī līdzšinējā kārtībā, uzrādot apliecību, tomēr personas ar invaliditāti kā viena no sabiedrības neaizsargātākajām grupām atzīst, ka par to interesēm izmaiņu ieviešanas kārtībā tiek aizmirsts un trūkst detalizētas informācijas par jauno norēķinu kārtību.
Piekrītot jaunās sistēmas ieviešanas nepieciešamībai, ILNP uzsver, ka būtisks priekšnosacījums ir sabiedrības atbalsts un gatavība jauno kārtību izmantot, ņemot vērā, ka, pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas sniegtajiem datiem, Latvijā 2015. gada 1. novembrī bija reģistrētas 172 406 personas ar invaliditāti (t.sk. 23 139 personas ar I invaliditātes grupu un 79 506 ar II invaliditātes grupu) un 8192 bērni ar invaliditāti, jaunā kārtība skars ievērojamu skaitu personu ar invaliditāti.
Labklājības ministrija jau Ministru kabineta 2015. gada 31. marta noteikumu «Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos» tapšanas gaitā ir norādījusi, ka izmaiņas norēķinu kārtībā akceptējamas tikai tas, ja apgrūtinājumi, kas rodas personām, ir samērīgi.
Latvija ir ratificējusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kuras 9. panta 1. daļa nosaka – lai personas ar invaliditāti varētu dzīvot neatkarīgi un pilnvērtīgi piedalīties visās dzīves jomās, dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai vienlīdzīgi ar citiem nodrošinātu personām ar invaliditāti pieeju videi un transportam.
Tādēļ ILNP uzskata par nepieciešamu un aicina atbildīgās institūcijas līdz 2017. gadam īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu, kā arī izveidot atbalsta dienestu (t.sk. informatīvo tālruni), kur vērsties neskaidrību gadījumā.
Sabiedrības informēšanas kampaņai un atbalsta dienestam jāsniedz atbildes uz vairākiem jautājumiem.
Kas uzraudzīs un kontrolēs komercbanku atbilstību minēto noteikumu prasībām, lai personas ar invaliditāti gūtu pārliecību, ka šīs bankas izsniegtās norēķinu kartes derēs braucieniem visā valsts teritorijā?
Vai ar vienu un to pašu karti varēs pārvietoties dažādos transportlīdzekļos (gan autobusos, gan vilcienos), t.sk. atšķirīgu pārvadātāju nodrošinātajos pilsētas un reģionālās nozīmes maršrutos, ņemot vērā, ka katrs no pārvadātājiem ir tiesīgs izvēlēties atšķirīgu banku, ar kuru slēgt savstarpēju līgumu?
Kā personas ar invaliditāti, kas dzīvo lauku novados, kuros nav pieejami banku pakalpojumi, varēs saņemt norēķinu kartes?
Kāda būs kartes tehniskā lietošana? Vai tā būs pietiekami vienkārša un ērta, lai to varētu lietot ikviena persona ar invaliditāti neatkarīgi no tās funkcionālo ierobežojumu veida (t.sk. redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura traucējumi). Piemēram, vai būs nepieciešams PIN kods (tādā gadījumā personu ar redzes invaliditāti iespējas lietot šādu karti būs ierobežotas)?
Vai tiks nodrošināts, ka personām ar invaliditāti bankas kontā nav jārezervē naudas līdzekļi?
Vai karšu izsniegšanas procesā tiks nodrošināta personu ar invaliditāti sensitīvo datu drošība?
Vai personas, kurām jau ir atvērts konts kādā no Latvijā reģistrētām komercbankām, būs tiesīgas sabiedriskajā transportā izmantot to pašu bankas karti?
Vai netiks piemērota komisijas maksa atkārtotai kartes saņemšanai (piemēram, nozaudēšanas, nozagšanas gadījumā)?
Vai karti pēc pieteikšanās izgatavos uzreiz vai būs jādodas atkārtoti uz banku, lai to saņemtu? Uz kādu termiņu tās tiks izsniegtas? Vai kartei tiks piemērota apkalpošanas maksa?
Kā rīkoties situācijā, ja norēķinu līdzeklis vai kartes lasīšanas iekārta nedarbojas?
Kāda būs atvieglojumu saņemšanas kārtība pavadoņiem, proti, personām, kas brauciena laikā pavada bērnu ar invaliditāti vai pieaugušu personu ar I invaliditātes grupu?
Kāda būs norēķinu līdzekļa saņemšanas kārtība personām ar garīga rakstura traucējumiem?
Kā tiks nodrošināta pietiekama informācija visiem pārvadātājiem, īpaši uzsverot nepieciešamību sniegt atbalstu un informāciju iedzīvotājiem neskaidrību gadījumā?
Personas ar invaliditāti sagaida, ka jauno noteikumu spēkā stāšanās nebūs saistīta ar papildu apgrūtinājumiem un ierobežojumiem to pakalpojumu saņemšanā, kurus valsts apņēmusies nodrošināt, daļu no funkcijām deleģējot privātajam sektoram, tas ir, norēķinu iestādēm un autotransporta uzņēmumiem, un tiks nodrošināta personu ar invaliditāti interešu aizsardzība un korekta, saprotama un pieejama informācija par jaunās norēķinu sistēmas ieviešanu un nepieciešamajām darbībām tās iegūšanai.
