Vai uzņēmumiem varēs piedāvāt pietiekami kvalificētus subsidētos darbiniekus, vai līdz ar to netiks apdraudēti pašreizējie darba ņēmēji, un kā tas ietekmēs brīvo darba tirgu? Tie ir daži riska faktori, kas būtu jāņem vērā, iespējams, pārejot uz valsts subsidētu darba vietu programmu, atzīst uzņēmēji un nodarbinātības speciālisti. Ar šādu ieceri nesen klajā nācis finanšu ministrs Andris Vilks.
«Šī iecere, manuprāt, būtu veiksmīgāks variants nekā «simtlatnieku» programma, kas notiek bez pienācīgas kontroles. Tāda cilvēku grupu haotiska «skraidīšana» pa pilsētu uzņēmumos netiktu pieļauta. Tomēr valsts subsidēto darba vietu ideja pirms tam būtu rūpīgi jāizsver un jāpanāk, ka tā būtu motivējoša un stimulējoša,» pauž uzņēmuma «1. Grāmatvedības birojs» vadītājs Armands Prāvs.Iecere esot nedrošs pasākumsA.Prāvs stāsta, ka viņa vadītajā uzņēmuma lielākoties tiek nodarbināti studenti, lai ievadītu viņus darba tirgū. Tomēr, lai iegūtu darbu, jāievēro virkne priekšnosacījumu, piemēram, līdztekus grāmatvedības prasmēm jāmāk strādāt ar modernajām tehnoloģijām un jāzina svešvalodas. «Šaubos, vai subsidētais darbinieks šajā ziņā spētu konkurēt ar jau strādājošajiem. Līdz ar to viņš nestu uzņēmumam tikai zaudējumus,» viņš teic, būdams pārliecināts, kā pastāvīgo darbinieku «izspiešana» varētu notikt vien tajos uzņēmumos, kas rada mazāku pievienoto vērtību. Piemēram, veic uzkopšanas darbus.Tam piekrīt arī SIA «Jelgawood» direktors Anrijs Zēbergs. «Uzņēmumā pieņemtu tikai tādu darbinieku, ja viņš tiešām izrādītos ļoti labs, ar atbilstošu izglītību un kvalifikāciju. Tomēr neesmu pārliecināts, vai valsts subsidēto darbavietu programma tādu spētu piedāvāt,» šaubās direktors, nodēvējot ieceri par «nedrošu pasākumu». «Pats esmu bijis bezdarbnieks un gājis meklēt darbu. Savukārt daudzi gaida, kad viņiem no gaisa kritīs brīnumi, un nedara neko. Mums bija pieredze ar elektriķi, ko atsūtīja Nodarbinātības valsts aģentūra. Pastrādāja, bet drīz vien «norāvās no ķēdes». Sazinājāmies ar aģentūru, lai vairs nesūta,» atklāj A.Zēbergs. Viņš pārliecināts, ka subsidētajām darba vietām paredzēto naudu labāk varētu ieguldīt, piemēram, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. «Simtlatnieku» programma finišē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils stāsta, ka Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā programma, kas paredz darba praktizēšanu pašvaldībās ar 100 latu stipendiju, lēnām tuvojas noslēgumam. Tas varētu notikt 2012. gada pavasarī, bet līdz tam samazināšoties gan stipendijas lielums (jau šogad tā varētu būt 80 latu), gan iesaistīto cilvēku skaits (pērn pilsētā, Jelgavas un Ozolnieku novados kopā tika izveidotas vairāk nekā divi tūkstoši darba vietu). Tomēr situācija darba tirgū nez vai strauji uzlabosies, tāpēc jādomā par citām iespējām, atzīst M.Narvils, finanšu ministra iecerē saskatot vairākus riska faktorus.«Ja valsts subsidēto darba vietu programma tiks ieviesta plašā līmenī, tas varētu pārkāpt godīgas konkurences priekšnosacījumus starp tiem, kas tiks subsidēti, un tiem, kas palikuši «aiz borta». Pieņemot subsidētu darbinieku, jāparedz, ka viņam tiek radīta jauna darba vieta un esošo darbinieku nedrīkst atlaist,» uzskata M.Narvils. Viņš piebilst, ka NVA jau īsteno bezdarbnieku nodarbināšanas programmu valsts līdzfinansētajās darba vietās. Tā gan vairāk paredzēta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un nelabvēlīgā situācijā nonākušiem bezdarbniekiem. Jelgavā un tuvākajā apkaimē izveidotas 14 šādas darba vietas.
