Jelgavas novada dome apstiprinājusi līdzfinansējumu 5000 eiro apmērā projekta «Kalnciema-Klīves baznīcas atjaunošana» īstenošanai, lai restaurētu vietējā kultūrvēsturiskā pieminekļa jumtu un sekmētu celtnes ilgtspējīgu izmantošanu.
Lai gan baznīca no ārpuses izskatās pieņemamā stāvoklī, tās iekšpuse ir stipri bojāta. Jau vairāk nekā gadu baznīcā uzturēties nav atļauts, tāpēc draudzes mācītājs Kaspars Kovaļovs dievkalpojumus sākotnēji vadīja Valgundes kultūras namā, tad tie notika kaimiņos – Kalnciema vidusskolā. Tas gan ne vienmēr sakrita ar skolas mācību plāniem un statusu, tādēļ nu, siltākam laikam iestājoties, dievkalpojumi atsākušies vienā mazā (un neizturīgā jumta mazāk apdraudētā) baznīcas stūrītī.
Līdzekļus meklējot
«Apskatot pamatīgāk, izrādījās, ka ne tikai sijas vairs netur, bet arī spāres ir sapuvušas un sēžas, tā ka būtībā jumta konstrukcija vairs neturas ne uz kā,» pavisam kritiski situāciju vērtē Kalnciema-Klīves evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks Juris Tolpežņikovs, kurš tikšanās dienā ar «Ziņām» ir rūpju pilns, jo līdz vakaram jābūt gataviem «visiem papīriem», kas iesniedzami biedrības «Lauku partnerība «Lielupe»» vērtēšanai.
(Biedrība «Lauku partnerība «Lielupe»» dibināta 2005. gadā, iesaistoties toreizējā Jelgavas rajona pašvaldībām, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām. Biedrība nodarbojas ar LEADER programmas jeb ELFLA finansējuma apguvi Jelgavas un Ozolnieku novadu teritorijās.) «Partnerība «Lielupe» sniedz iespēju lauku iedzīvotājiem piesaistīt ES finansējumu,» skaidro finanšu un grāmatvedības lietās pieredzējusī Kalnciema-Klīves draudzes locekle Aija Degaine. «Tie pieci tūkstoši eiro, ko mums laipni solīja atvēlēt novada dome, ir tikai līdzfinansējums, kas nepieciešams, lai mēs varētu pretendēt uz dalību ELFLA programmā.»
Lai veiktu jumta atjaunošanas darbus, draudze izplānojusi pieteikties ELFLA Latvijas Lauku attīstības programmas atklātajā projektu konkursā «Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju» 2014 –2020. gadam. Projekta apstiprināšanas gadījumā Jelgavas novada pašvaldība līdzfinansēs 5000 eiro, projekta attiecināmās izmaksas ir 50 tūkstoši eiro, savukārt kopējās izmaksas plānotas 125 000 eiro apmērā.
Pašu spēki par vājiem
Te nu ir tas gadījums, kad, labu gribot, varbūt arī nodarīts kaitējums, jo, nevarot sagaidīt vērienīgu remontu, kurš baznīcā nekad nav veikts, padomju laikos vietējie valgundnieki ar metāla stiegrām centušies pašu spēkiem nostiprināt griestus, bet tagad tai nepieciešama pamatīga un kvalitatīva atjaunošana. «Sākotnēji domājām, ka jumtu varēsim restaurēt pašu spēkiem, pirms diviem gadiem pat pielikām pagaidu balstus, bet šobrīd izskatās, ka tas nav iespējams, jo mitrums, kas turējies gadu desmitiem, visu sabojājis – konstrukcijas ir izpuvušas, tāpēc reālāk jumtu veidot no jauna,» uzskata J.Tolpežņikovs.
Baznīcā, kas uzcelta pēc arhitekta Emīla Jūliusa Štrausa būvprojekta un iesvētīta 1855. gada 23. jūnijā, ir 225 sēdvietas, bet svētku dienās un īpašos gadījumos tā var uzņemt ap 800 cilvēku. Pirmās Kalnciema baznīcas ērģeles gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā, pašreizējās darinājis meistars Andrejs Sūnāklis no 1934. līdz 1936. gadam. Pirms 1924. gada Kalnciema baznīca bija Jelgavas Sv.Annas baznīcas filiāle, pēc tam draudze kļuva neatkarīga. 1938. gadā tajā bija 450 locekļu, šobrīd to skaits svārstās ap pussimtu.
