Nesen darbu sāka katoļu baznīcas Starpdiecēžu un Rīgas Metropolijas tiesa. Jau iesniegts vairāk nekā simts iesniegumu ar lūgumu atzīt laulību par spēkā neesošu.
Nesen darbu sāka katoļu baznīcas Starpdiecēžu un Rīgas Metropolijas tiesa.
Jau iesniegts vairāk nekā simts iesniegumu ar lūgumu atzīt laulību par spēkā neesošu. Jāpiebilst, ka katoļu baznīca nepieļauj laulības šķiršanu un atzīt par spēkā neesošu iespējams tikai tādu savienību, kas jau no pašiem pirmsākumiem nav atbildusi Svētajiem rakstiem.
Baznīcas tiesa, kuras izveidei Latvijas katoļi gatavojās vairāk nekā desmit gadu, ir katoļu baznīcas iekšējā institūcija, kas izskata un izmeklē baznīcas lietas. Citu valstu, kur baznīcas tiesas darbojas jau ilgus gadus, pieredze rāda, ka lielākā daļa skatīto lietu ir saistīta ar laulību atzīšanu par spēkā neesošām. Tiesa, nepareizs ir uzskats, ka tiesa šķirs laulību, tā tikai izskatīs, vai divu cilvēku laulība no jāvārda teikšanas pie altāra atbildusi tādai, par kuru runā Svētajos rakstos. Nekādā gadījumā par spēkā neesošu netiks uzskatīta laulība, kas atbilst visiem priekšrakstiem, ne velti Svētajos rakstos ir teikts: «Ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.»
Tiesa – grūts pārbaudījums
Latvijā darbojas divas tiesas – Rīgas Metropolijas un Starpdiecēžu tiesa, kuras jurisdikcijā ir Jelgavas, Liepājas un Rēzeknes – Aglonas diecēzes. Pirms tam katoļiem, kas vēlējās otrreiz stāties laulībā, saņemot tam baznīcas svētību, ar lūgumu atzīt iepriekšējo laulību par spēkā neesošu vajadzēja vērsties Lietuvas vai Polijas Baznīcas tiesā, taču visai reti bijuši gadījumi, kad lēmums bijis pozitīvs. Jāpiebilst, ka tiesvedības process aizņem ilgu laiku – gandrīz divus gadus, kas nav viegls pārbaudījums ne tiem cilvēkiem, kas savu laulību vēlas atzīt par nederīgu (uz tiesu obligāti jāierodas abiem dzīvesbiedru, turklāt ar lieciniekiem, kas varētu atklāt Svētajiem rakstiem neatbilstošas abu laulāto dzīves iezīmes), kā arī tiem, ar kuriem šķirties gribētāji vēlas saistīt savu tālāko mūžu.
Tikai panākot pozitīvu lēmumu, abās instances tiesās – Starpdiecēžu un Rīgas Metropolijas – laulība var tikt uzskatīta par spēkā neesošo. Ja vienā instancē nav pieņemts pozitīvs lēmums, iespējams vērsties arī Vatikānā, bet tas šo procesu var paildzināt vismaz vēl par gadu un prasīt ne mazums līdzekļu (Latvijas tiesās šis process izmaksā 150 latu, savukārt Vatikānā – vismaz četras reizes vairāk). Tiesas izdevumus sedz tas cilvēks, kas iesniedzis lūgumu atzīt laulību par spēkā neesošu, taču atsevišķos gadījumos, ja prasības iesniedzējs ir trūcīgs, maksa var tikt samazināta.
Iemesls jāpierāda ar dokumentiem
Baznīcas tiesa, izskatot prasību, uzmanību pievērš ļoti daudzām lietām, bet galvenais akcents tiek likts uz tiem motīviem, kurus laulātais min kā laulības šķiršanas iemeslu. Par iemeslu, piemēram, var tikt uzskatīta viena laulātā neauglība, kas laulības brīdī tikusi slēpta, taču kā fakts tā var tikt pieņemta tikai tad, ja to apliecinājuši speciālisti un eksperta slēdzienu iespējams iesniegt tiesā. Tiek ņemts vērā arī fakts, ka viens laulātais nav bijis gatavs precībām, bet bijis spiests to darīt, piemēram, gaidāmā bērna dēļ.
Visgrūtāk laulātajiem par pietiekamu iemeslu būtu pierādīt kaut ko, kas radies pēc laulību noslēgšanas, piemēram, slimību vai tieksmi pēc alkohola – ne velti pie altāra jaunlaulātie dod zvērestu būt kopā gan priekos, gan bēdās. Ļoti retos gadījumos par iemeslu var tikt uzskatīts vīra vai sievas vienreizējs sānsolis, ja to sekmējusi otrā dzīvesbiedra attieksme. Cita lieta, ja laulātais dzīvojis izvirtīgu dzīvesveidu, rādot sliktu piemēru bērniem un pazemojot otru laulāto. Jāpiebilst, ka bērni, kas dzimuši par spēkā neesošu atzītā laulībā, tiek uzskatīti par leģitīmiem, tas ir, dzimušiem likumīgā laulībā.
