Sociālisma laikā reiz gadījās lasīt grāmatu par sektām. Toreiz uzskatīju, ka komunistiskā ideoloģija vienkārši nomelno svēto ticību. Tagad uz to pusi straujiem soļiem iet Jelgavas baptisti.
Sociālisma laikā reiz gadījās lasīt grāmatu par sektām. Toreiz uzskatīju, ka komunistiskā ideoloģija vienkārši nomelno svēto ticību. Tagad uz to pusi straujiem soļiem iet Jelgavas baptisti.
Tā kā «Baptistu klubiņa» dibinātājs Pēteris Eisāns studējis Amerikā, no aizokeāna ir paņemts līdzi mēris, kas degradējis bijušo Jelgavas Baptistu baznīcu un atņēmis tai svētumu. Baznīca vairs nav vieta, kur notiek dievkalpojumi. Tā pārvērsta par tādu kā kultūras namu. «New Age» ir pārņēmis baznīcas atmosfēru. «Dievlūdzēji» sit plaukstas, ņirgājas, rāda zobus, gremo košļājamo gumiju un gaida jokus. Dažas sievietes uz baznīcu atnāk plikiem pleciem vai arī garajās vīriešu biksēs. Atceros, sociālisma gados bija laiks, kad restorānos nelaida iekšā un neapkalpoja, ja cilvēks bija ieradies nepiedienīgā apģērbā, bet tagad tādus ielaiž pat baznīcā.
Baptistu baznīcā lielākajā publikas daļā, kas ir jaunatne, acīmredzot valda kaifs un ekstāze. Gudrākie prāti spriež: «Neko darīt, mums jāpiemērojas jaunatnei un draudzē ienākušajiem.» Vai sen jau nebija jādara otrādi?
Kā gan mācītājs no kanceles var muļķīgi jokot, izraisot publikā smieklus? Es to vairs nesaucu par draudzi, tā ir publika! Draudze bija kādreiz, tagad ir laicīgs kultūras nams. Tas pazemo vecos cilvēkus. Reizēm pat jāsarkst, klausoties nezini, kur acis likt. «Dievkalpojuma» sākumā allaž tiek paziņots, ka ieradusies kāda superdziedātāja vai superdziedātājs. Un tad sākas «brēkšana» laicīgā stilā, plaukstu sišana ekstāzē.
Kur palicis patiesais svētums, kas valdīja baznīcā un klusajā Dieva bērna sirdī, klausoties kādreizējās baznīcas dziesmās, svētrunās no kanceles? Kādreiz dievnamā, ja dvēseles mērs bija pilns, cilvēks atvieglots noslaucīja asaru, tagad rāda zobus un košļājamo gumiju. Es nebrīnītos, ka, tādā tempā ejot uz priekšu, reiz uz baznīcas sienām parādīsies pornogrāfiski attēli.
Dievkalpojuma laikā mācītājs nevar uzvesties kā sporta laukumā. Dievs ir pirmajā vietā, mācītājs – tikai ceļa rādītājs. Bet, ja ceļa rādītājam rokā pretīgs zizlis, ne katrs pa šo ceļu ies. Baznīca ir svētnīca, nevis trako nams.
Jelgavniece
