Senatnē bebru dziedzerus uzskatīja vai par brīnumlīdzekli, panaceju pret dažādām kaitēm, jo bebra ēdienkartē ir simtiem vērtīgu augu, zālīšu. Rakstnieka Henrika Senkeviča vēsturiskajā romānā «Krustneši» minēts, ka ievainotie karotāji sekmīgi atveseļojušies, lietojot dziednieku gatavotus lāču taukus, bebru dziedzeru uzlējumus un ziedes. Mūsdienu zinātnieki noskaidrojuši: šis sekrēts jeb bebru muskuss satur ap pussimts cilvēkam vajadzīgu fermentu, to savienojumus un visas dabiskās hormonu grupas.
Pārbaudīts līdzeklis profilaksei
Skeptiķi bebra dziedzeru uzlējuma dziednieciskajām īpašībām netic, turpretī pieredzējušu mednieku un dziednieku arsenālā šis «ierocis» joprojām ir. Arī daži ārsti to paši paklusām lieto, uzskatot, ka dažādus procesus organismā stimulē un imunitāti stiprina jebkuros dziedzeros esošās bioloģiski aktīvās vielas, kas pāriet arī uzlējumos, ekstraktos.
Dziednieces, bioenerģētiskās masāžas speciālistes, Reiki meistares, kosmozofijas institūta «Saskarsme» pasniedzējas Melitas Svilpes jājamzirdziņš ir profilakse. Par bebru dziedzeru vērtīgajām īpašībām viņai pirms astoņiem gadiem pastāstījis dabas dziedniecības pārzinātājs Juris Jefimovs no Madonas puses. «Kopš tā laika katru gadu no septembra beigām līdz maijam profilaksei izdzeru 0,5 litrus un nezinu, ko nozīmē iesnas un klepus. Informāciju meklēju arī internetā, grāmatās un speciālos izdevumos. Kad studēju Bioloģijas fakultātē, pasniedzēji mums stāstīja, ka bebri Latvijā ievesti no Baltkrievijas 1927. gadā. Tas pārsteidza: vai tad bebrs nebija mūsu faunas pārstāvis? J.Jefimovs zināja teikt, ka cara laikā mūsu reģionā tie tikuši izķerti līdz pēdējam eksemplāram: par dziedzeriem maksāta zelta nauda un to ārstniecisko iedarbību zinājis katrs Latvijas iedzīvotājs.»
Mednieku aprindās pazīstamais Valērijs Ķirķis no Bārbeles žurnālā «MMD» slavē bebru dziedzeru tinktūras iedarbības ātrumu: «Šo to, protams, var ar zālītēm, tējiņām panākt, taču tās jādzer mēnešiem un spaiņiem, bet pietiek izdzert pudeles korķīti bebra dziedzeru uzlējuma un jau ir efekts. Vieglākos gadījumos pat uzreiz būsi vesels. Piemēram, ja ir kuņģa čūla – izdzersi ķipīti, un kārtībā! Kas tad ir bebram viņa dziedzeri? Tā ir viņa paša aptieka!»
Bebra dziedzeru uzlējums nebremzē reakciju, netraucē vadīt auto. Saprātīgās devās tas paaugstina organisma vispārējo tonusu, tādēļ labs tiem, kuri strādā radošu darbu naktī.
Uzlējuma pagatavošanai zinātāji izmanto pat ļoti vecas specifiskas receptes un negrasās ar tām dalīties. «Izejmateriāla» iegūšanu gudrāk uzticēt pieredzējušam medniekam, kurš nesajauks dzīvnieka dziednieciskos dziedzerus ar dzimumdziedzeriem vai tauku dziedzeriem.
«Katrai lietai jāpieiet no zināšanu puses, un, pirms ko tādu gatavot un lietot, vajadzētu konsultēties ar ģimenes ārstu vai speciālistu,» atgādina dziedniece. Bebru dziedzeru uzlējumu nedrīkst lietot kopā ar visiem medikamentiem. To nav atļauts lietot, ja ir paaugstināts asinsspiediens.
Dabīgā «Viagra»?
Mazās devās uzlējums ir nomierinošs, bet lielās – uzbudinošs, zina skandalozais tautas dziednieks Mārtiņš Rode, saukts arī par Bebru Mārtiņu. Strādājot ar bebru dziedzeru uzlējumu vairāk nekā trīsdesmit gadu, M.Rode piedzīvojis gadījumus ar sievietēm, kuras nedrīkst dzert bebru dziedzeru uzlējumu vairāk par desmit pilieniem: tad velkot «uz seksa varoņdarbiem». Vīriešiem šim mērķim vajag trīs līdz četras tējkarotes uzlējuma, ko Ulmaņa laikos maldīgi sauca par bebra pautu pilieniem, pārdozējot efekts var būt pretējs.
Netrūkst pozitīvu piemēru, kad, lietots iekšķīgi, bebru dziedzeru uzlējums palīdzējis izārstēt cukura diabētu, psoriāzi un ekzēmu, veicinājis atgūšanos pēc pārciesta insulta.
«Bebru dziedzeru ekstrakts stiprina nervu un asinsrites sistēmu, uzlabo vielmaiņu, normalizē cukura līmeni asinīs, novērš sirds mazspēju un aritmiju, palīdz urīnceļu iekaisumu, prostatas, adenomas gadījumos,» zina M. Svilpe. «Palīdz cīnīties ar audzējiem (mioma, fibrioma, cista), tāpat palīdz mastopātija, osteoporoze, kā arī atveseļo organismu pēc operācijām un ķīmijterapijas.»
«Iekšķīgi bebru dziedzeru ekstrakts lietojams pirms ēšanas. Dažādos informācijas avotos norādīts atšķirīgs laiks, bet es to lietoju 15 minūtes pirms ēšanas no rīta tukšā dūšā, uzdzerot ūdeni,» skaidro M.Svilpe, pieļaujot, ka katram uzlējuma gatavotājam ir savi ieteikumi un atkarībā no diagnozes arī devas. Pie šā līdzekļa organisms jāpieradina pakāpeniski. Dziedniece iesaka pirmās piecas dienas lietot pa pieciem pilieniem, pakāpeniski palielinot devu līdz 10 un 15 pilieniem. Pie audzējiem devu palielina līdz tējkarotei.
Preparātu lieto viena līdz trīs mēnešu kursa veidā, pēc kūres noteikti jābūt tikpat lielam pārtraukumam.
Lietojams arī ārēji
Trakoti smirdīgās, brūnās drapes no bebrastes apakšas ārēji lietojamas pret muguras, locītavu un muskuļu sāpēm. Nelielu komprešu veidā – pret ekzēmām, izsitumiem, augoņiem un furunkuliem, kā arī krampjiem un vēnu problēmām. Uzlējuma kompresi nedrīkst pārklāt ar gaisu necaurlaidīgu materiālu, lai neapdedzinātu ādu.
J.Jefimovs pārliecinājies, ka uzlējumu var likt uz traumētām vietām, brūcēm – tās ātrāk sadzīst, aizvelkas. «Senos laikos bruņinieki tā ārstēja visus briesmīgos durtos, cirstos, arī bultu ievainojumus! Paslapinot augoņus, tie vai nu «iznāk uz āru», vai uzsūcas. Vecā mēnesī bebra uzlējumu var lietot kā kosmētikas līdzekli – saslapina vatīti un notīra seju, apstrādā arī dekoltē daļu. No rīta paskatieties – krunciņas būs samazinājušās, pumpiņas pazudušas!»
Dziednieciski ir arī no bebra astes tecināti tauki – tos var gan smērēt uz locītavām un muguras, gan izmantot kompresēs, sajauktus ar 25 procentiem šņabja. Bebru tauki der sarkanās jeb zvīņu ēdes ārstēšanai.
Dziednieki svaigus dziedzerus aplej ar ūdeni un izvilkumu izmanto lielu brūču, trofisko čūlu, apdegumu dziedēšanai. Kaut arī nepatīkami ož, var pievienot masāžas eļļai. ◆
