Bijām aizbraukuši ciemos, un saimniece galdā cēla bļodu ar karstām, smaržīgām un gardām kotletēm.
Bijām aizbraukuši ciemos, un saimniece galdā cēla bļodu ar karstām, smaržīgām un gardām kotletēm. Kad kādu brīdi jau bijām mielojušies, namatēvs jautāja: «Kā garšo bebra gaļiņa?» Pārsteigums bija milzīgs. Izrādās, gardā maltīte nebūt nebija gatavota, kā ierasts, no cūkas vai liellopa gaļas, bet – no bebra!
Kad intereses pēc jautāju citiem, vai kādreiz ēduši bebra gaļu, izrādījās, ka mani paziņas iedalāmi divās grupās: tajos, kas bebra gaļu nobaudījuši un ir par tās garšu sajūsmā, un tādos, kuriem šķiet, ka tai noteikti vajadzētu būt negaršīgai. Lai nobaudītu bebra gaļu, otrajā grupā iedalītie būtu ilgi jāpierunā.
Bebru Latvijā ir daudz, un tos drīkst arī medīt, tikai iepriekš, lai negadītos nepatikšanas, vietējā virsmežniecībā jālūdz atļauja.
Ja bebram izliek slazdu, dzīvnieka aizsprosts mazliet jāpaārda un slazds jānovieto ūdenī, lai bebrs to nepamanītu, kad ieradīsies novērst cilvēka radītos bojājumus. Slazds arī stingri jānostiprina, citādi dzīvnieks aizbēgs ar visu.
Bebrs upē
Bebru dzimta (Castoridae) ietilpst grauzēju kārtā. To ķermeņa garums ir 70 – 100 centimetru, aste – apmēram 30 cm, masa – 20 – 30 kilogrami. Aste saplacināta, kaila, klāta ar ragvielas vairodziņiem. Starp kāju pirkstiem – peldplēve. Bebri teicami peld un nirst. Apdzīvo dažādas saldūdens tilpes un to piekrastes. Mitinās alās vai virszemes mītnēs, kuru ieeja atrodas zem ūdens. Strautos un upītēs no zariem, zāles, dubļiem būvē aizsprostus, kas paceļ ūdens līmeni. Ir divu sugu bebri – Eirāzijas un Amerikas.
Bebri nu reiz ir tie dzīvnieki, par kura noderīgumu domas dalās. Vieni uzskata, ka tie ir labi, citi – ka nodara vienīgi kaitējumus. Tā jau arī ir – bebri ļoti bieži nodara kaitējumus, piemēram, mežsaimniecībai, applūdinot saimnieciskos mežus. Tomēr bebru uzplūdinājumi var būt arī ļoti nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Īpaši vērtīgas ir vietas, kur applūdis ļoti vecs mežs, kuram raksturīgi lielu izmēru koki un kurš pirms tam bijis maz saimnieciskās darbības skarts. Bebru darbība šādā gadījumā dažādo vidi un to izveidotās ūdenstilpes ir piemērotas dažādam pīļu sugām. Tajās barojas melnais stārķis, ligzdo dzērves un ziemeļu gulbji. Uzpludinājumi nodrošina ūdensteces no izžūšanas sausā laikā un darbojas kā nosēddīķi, uzlabojot ūdens kvalitāti.
Bebrs reklāmā
«Ahoi, Bebra kungs!» skan visiem zināmajā reklāmā, un bebrs nospīdina mirdzoši baltus zobus. Arī to visi noteikti zina, ka bebra zobi ne tuvu nav balti, bet gan visai netīrīgi oranži. Un arī satikt bebra kungu nebūt nav tik viegli. Iespēja, pastaigājoties gar upes krastu, apspriesties ar šo dzīvnieku diezin vai varētu gadīties. Tāpēc, ja gribas bebru noķert vai vismaz redzēt, vajadzēs daudz ilgāku laiku. Stipri bebra zobi patiešām ir, tikai tam nav nekāda sakara ar zobu pastu, jo to šis dzīvnieks, cik zināms, nelieto. Tie, kuru saimniecībās bebrs paciemojies un kokus gar upītes krastu grauzis, zina pavisam noteikti, cik varenus kokus šis aszobis var nograuzt. Vislabāk bebra kungam patīk grauzt lapu kokus, īpaši apses, alkšņus un ievas.
Bebrs uz pannas
Par to, ka bebra gaļa ir ēdama tāpat kā daudzu citu medījumu gaļa, cilvēki nereti ir izbrīnīti. Nezin kādēļ pastāv uzskats, ka bebra gaļa noteikti ir negaršīga, sīksta un nepagatavojama. Taču jau sākumā teicu, ka bebra kotletes bija gana gardas. Tiesa, ja paveicies noķert ļoti lielu (gados vecu) bebra kungu, tā gaļa tiešām var izrādīties sīksta, un to nevajadzētu, piemēram, cept šašlikos. Šāda gaļa var būt grūti saēdama arī žāvēta, bet kotletēs sīkstumu ne nieka nejutīs. Kurš gan nav lasījis žurnālos un avīzēs vai skatījies televīzijā par dažādās tautās iecienītiem, bet latvieša vēderiem nepierastiem ēdieniem, piemēram, indiāņu kaltētu, plāni sagrieztu vērša gaļu vai ķīniešu iecienīto čūskas gaļu. Varbūt arī latviešu lepnāko restorānu īpašniekiem jāiesaka ekskluzīvu ēdienu piedāvājumā iekļaut kaut ko no bebra gaļas gatavotu. Pat ļoti ticams, ka gan mūsu iedzīvotāji, kam tīk eksperimentēt, gan ārzemnieki gribētu nogaršot bebra cepeti, vēl jo vairāk tāpēc, ka ir valstis, kurās šie dzīvnieki ir liels retums.
Bebra gaļas kotletes
700 g bebra gaļas, 200 g žāvēta speķa, 3 sīpoli, 2 olas, liels kartupelis, 4 šķēles baltmaizes, glāze piena.
Bebra gaļu maļ gaļas mašīnā divas trīs reizes, pieliek kubiņos sagrieztu vai samaltu žāvētu speķi un maltus sīpolus. Pievieno pienā izmērcētu baltmaizi, labākai konsistencei nedaudz piena un svaigi rīvētu kartupeli, kā arī sāli, piparus un garšvielas. Sastāvdaļas vēlreiz izmaļ gaļas mašīnā, pēc tam pievieno olas un, ja nepieciešams, nedaudz ūdeni. Var cept eļļā, panēt rīvmaizē vai pildīt ar žāvēta speķa strēmelītēm.
