Atsevišķos rajonos pagājušā gada karstās vasaras, garās ziemas un varoatozes dēļ gāja bojā 50 procentu bišu. Jelgavas rajonā – 40 līdz 45 procenti.
Atsevišķos rajonos pagājušā gada karstās vasaras, garās ziemas un varoatozes dēļ gāja bojā 50 procentu bišu. Jelgavas rajonā – 40 līdz 45 procenti. Lai arī Zemkopības ministrija atbalstīja Latvijas Biškopības biedrības priekšlikumus par bitēm izbarotā cukura cenas kompensāciju, dravniekiem krietni jāpiepūlas, lai saimniecības darbība ieietu vecajās sliedēs. Dažiem zaudējumi ir neatgriezeniski.
Jelgavas rajona Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības «Upmaļi» īpašnieks Ivars Vaidzirdis medus vācējas audzē jau septiņus gadus. Diemžēl šogad bojā gāja ceturtā daļa viņa dravas. «Tas notika trīs nelabvēlīgu faktoru ietekmē,» skaidro I.Vaidzirdis, «pirmkārt, varoatozes dēļ. Tās ir mazītiņas ērcītes, kas piesūcas bitēm. Pērn garā, karstā vasara ļāva izaugt par pāris ērču paaudzēm vairāk nekā citus gadus. Otrkārt, pieturējās negaidīti ilga ziema, un bites sešus mēnešus (parasti četrus ar pus līdz piecus) nenāca ārā no stropiem. Treškārt, karsto un sauso laika apstākļu dēļ izsvīda lapu medus, ko bites, gatavojoties ziemai, sanesa kārēs. Šis medus bitēm atšķirībā no cilvēka ir nederīgs, bet medus vācējas lapu medu ziemā izmantojušas barībā. To bitenieki nav varējuši novērst.» Protams, bites lapu medu ienes arī citos gados, taču niecīgākos daudzumos.
Pieprasījums ir, piedāvājuma nebūs
Neveiksmīgās ziemas sagādātu finansiālu triecienu dravnieki piedzīvos rudenī. Līdz šim viņi tirgoja pērno medu, taču vasaras beigās būs jūtams produkcijas samazinājums. «Veikalos medus būs, taču ne vietējais,» ar nožēlu teic I.Vaidzirdis. Viņš piebilst, ka jau tagad lielveikalos ar grūtībām var atrast pašmāju veselīgo produkciju. Tas ir bēdīgi. Turklāt svarīgi ir iegādāties tieši mūsu valstī ražotu medu, jo cilvēka organisms sev par labu izmantojot to pārtiku, kas audzēta 100 kilometru rādiusā no viņa dzīvesvietas. Latvijā pieprasījums pēc medus ir liels, tālab mūsu valstī ieplūst simti tonnu importa medus.
Tagad bites jau strādā. «Bišu saimniecībās tiek pārotas saimes, lai atjaunotu bišu pulku. «Upmaļiem» izdosies atkopties, bet tiem biteniekiem, kuriem bojā gāja 30 procentu bišu, būs vajadzīgs pāris gadu, lai ieietu vecajās sliedēs. Savukārt mazās bišu saimniecības darbību neturpinās, jo tās zaudējušas visu,» stāsta I.Vaidzirdis.
Lūdz kompensāciju
Lai uzlabotu situāciju nozarē, biškopji lūdza cukura kompensācijai piešķirt 80 000 latu. Tā ir nepieciešamā summa visām Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā reģistrētajām bišu dravām. Ņemot vērā to, ka budžets jau sadalīts un liekas naudas nav, bitenieki neprasīja kompensēt sausuma zaudējumus, taču daļu cukura cenas gan.
Ik rudeni bišu saimes ieziemošanai tiek izmantots cukurs. Tā izmaksas veido 20 – 30 procentu no kopējās dravas uzturēšanas summas. Pērn vajadzība pēc salduma bijusi ļoti liela. Kompensācijas mehānisms biškopjiem, tāpat kā cukura pārstrādes uzņēmumiem, varētu būt 86 lati par cukura tonnu.
Ir cerība, nav ticības
Vispirms Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti tikai principā atbalstīja Latvijas Biškopības biedrības lūgumu par kompensāciju piešķiršanu nozarei. Pēcāk ZM darba grupa nolēma piešķirt cukura cenu kompensāciju biškopjiem. Naudu plānots ņemt no 1,27 miljoniem latu, kas paredzēti cukura cenas kompensēšanai cukura pārstrādātājiem. Paredz, ka kompensāciju varēs saņemt tikai tās dravas, kurās ir 20 un vairāk bišu saimju. Latvijā ir apmēram 55 000 bišu saimju, no tām aptuveni 20 000 pieder Latvijas Biškopības biedrības biedriem. Lielākajiem – apmēram 300 dravniekiem – ir 100 un vairāk saimju.
Maksimālais cukura daudzums, par kuru varēs saņemt kompensāciju, ir 18 kilogramu uz vienu bišu saimi gadā. Tam vajadzīgā summa ir ap 40 000 latu.
Saimniecību – kompensācijas saņēmēju – skaits tiks noteikts, ņemot vērā Latvijas Biškopības biedrības informāciju un pašvaldību izziņas, kas apliecinās noteikto saimju skaitu biškopja saimniecībā.
Pagaidām biteniekiem ir tikai dotas cerības, ka kompensāciju izmaksās, taču līdz naudas saņemšanai vēl tālu. «Diez vai vispār to dabūsim. Pagaidām šķiet, ka kompensāciju no valdības izspiest ir nereāli. Amatpersonas lieliski prot atrunāties,» kamēr kompensācijas naudu nav turējis savās rokās, skeptiski spriež I.Vaidzirdis.
***
Uzziņai
Bites parasti dzīvo saimēs – ap 10 000 īpatņu vienkop –, to vidū viena ir auglīga mātīte, vasaras periodā daži simti tranu un darba bites;
bišu māte kopā ar tēviņiem izlido no stropa īpašā kāzu lidojumā. Trans, kas apaugļojis māti, nobeidzas tūlīt;
vasarā māte izdēj 1200 – 1500 oliņu diennaktī;
aptuveni pēc trīs dienām no olas izšķiļas bezkājaini, akli kāpuri – cirmeņi;
pēc apmēram deviņām dienām cirmeņi pārvēršas kūniņās;
pēc divām trim nedēļām no kūniņas izlido jauna bite.
