Vairāk nekā desmit gadu veca, fiziski un morāli nokalpojusi datortehnika ir realitāte, ar kādu vēl joprojām nākas strādāt daudzās mūsu puses skolās. Aptuveni trīs gadus tās ar nepacietību, bet bez rezultātiem gaidījušas jaunus datorus, kas solīti ES fondu līdzfinansētajā Latvijas izglītības iestāžu informatizācijas projektā. Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka beidzot iepirkums veiksmīgi noslēdzies un skolas pie informācijas tehnoloģijām pakāpeniski tiks līdz nākamā gada novembrim.
«Zinot, ka jauni datori sen apsolīti projektā, protams, gaidījām tos un budžetā speciāli līdzekļus tiem neatvēlējām, jo ir daudz citu vajadzību. Taču projekts kavējās. Solīja, ka nu jau būs, bet nekā. Un tā vairākus gadus. Līdz ar to datortehnika mums ir stipri novecojusi, kas apgrūtina mācību darbu,» atzīst Līvbērzes vidusskolas direktore Lilija Grase.Aizdegas datorsistēmu blokiLīvbērzes vidusskolas informātikas skolotājs Zigmārs Rozenvalds stāsta, ka izglītības iestādē kopā ir 21 dators. Trīs lietoti nākuši no skolvadības sistēmas «Mykoob», kur no pagājušā gada pedagogi apkopo skolēnu mācību rezultātus un kavējumus. Vēl dažus datorus dāvinājuši vecāki. Pārējie gādāti pašu spēkiem. Skolā tiek aktīvi izmantoti trīs projektori. Ierīkots datortīkls, un teju visā skolā pieejams bezvadu interneta pieslēgums, taču trūkst datoru.Skolotājs atklāj, ka datoru vidējais kalpošanas laiks ir piecarpus gadu, taču sastopama arī vairāk nekā desmit gadu veca tehnika. «Septembrī vienam no tiem nodega datorsistēmu bloks. Nesen vētras laikā, kad bija elektrības piegādes traucējumi, aizdegās vēl viens. Labi, ka pamanījām. Tas jau kļūst bīstami,» sašutis Z.Rozenvalds, piebilstot, ka visbēdīgākā stāvoklī ir datorklase. Ja skolā ierodas visi skolēni, informātikas stundās tikai divu klašu audzēkņiem ir sava vieta pie datorgalda. Pārējās četrās klasēs dažiem nākas sēdēt pa diviem. Gaida arī citu aprīkojumuLīvbērzes vidusskola netika iekļauta ES fondu līdzfinansētajā projektā «Dabaszinības un matemātika», kurā daudzas skolas saņēma jaunu datortehniku. Tāpēc tā ar dubultu nepacietību gaida informatizācijas projekta laikā apsolīto interaktīvo tāfeli, desmit stacionāros un divus portatīvos datorus, kaut šis apjoms tāpat nav pietiekams, atzīst direktore.Jelgavas novada pašvaldības pārstāvis Jānis Erno informē, ka novada izglītības iestāžu informatizācijai paredzēti 130,4 tūkstoši latu. Projekta ieviešanu gaida arī Ozolnieku novadā. Piemēram, Garozas pamatskolas direktore Dina Štelmahere atzīst – lai arī par pašvaldības līdzekļiem šajā mācību gadā skolā iekārtota Eiropas prasībām atbilstoša datorklase un iepirkti 14 jauni datori, to trūkst citos mācību kabinetos, kas apgrūtina skolotāju darbu. Atkal tiek plānots finansējums datoru iegādei «Patlaban skola ar datoriem ir nodrošināta, bet patiesi gaidām projekta tehniku, jo daudzi mūsu datori jau nokalpojuši. Tie bojājas, jālabo, jātērē mūsu līdzekļi,» teic Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Daščinska. Skolas direktora vietnieks IT jautājumos Arvīds Prančs stāsta, ka ģimnāzijā darba kārtībā ir ap simts datoru. Jaunākie iegādāti 2008., vecākie (aptuveni piektdaļa) – 2003. gadā Jelgavas Izglītības pārvalde (JIP) informē, ka projekta, kura kopējais finansējums ir 275,8 tūkstoši latu, laikā bija paredzēts ierīkot lokālos datortīklus Jelgavas 2., 3. un 4. pamatskolā, 4., 5. un 6. vidusskolā, Vakara (maiņu) vidusskolā, kā arī Jelgavas Valsts un 1. ģimnāzijā. Tas paveikts jau šogad. Šīm skolā arī plānots iegādāties četrus multimediju tehnikas komplektus (interaktīvo tāfeli un projektorus), astoņus portatīvos un 366 stacionāros datorus. Līdz gada beigām paredzēts uzstādīt multimediju tehniku Jelgavas 3. un 4. pamatskolā, kā arī Vakara (maiņu) vidusskolā. Kopš 2009. gada, kad valstī sākās budžeta konsolidācija, skolu informatizācijai pašvaldībā vairs nebija pieejami finanšu resursi. Savukārt 2012. gadā šāds finansējums atkal tiek plānots, apliecina JIP vadītāja Gunta Auza.
