Bēnes vārds pirmoreiz rakstos minēts 1272. gada 7. oktobrī, un tas nozīmē, ka šogad Bēnei aprit 725. gadskārta.
Bēnes vārds pirmoreiz rakstos minēts 1272. gada 7. oktobrī, un tas nozīmē, ka šogad Bēnei aprit 725. gadskārta. Šajā sakarā ielūkosimies Bēnes vidusskolā apkopotajās vēstures liecībās, lai apjaustu šīs vietas izaugsmi.
1272. gadā zemgaļi cīnījās ar livoniešiem, un 7. oktobrī Rīgas domkapituls daļu savas zemes, tostarp arī Bēni (Bayena) nodeva Livonijas ordeņa īpašumā. Tā ka, iespējams, Bēnes vārds varētu būt bijis zināms jau krietni agrāk. Par to, ka šī vieta apdzīvota bijusi izsenis, liecina atrastās vidējā dzelzs laikmeta (VIII-IX gs.) apmetnes un senkapi.
Bēnes muiža dibināta 16. gadsimta beigās, sabrūkot Livonijas ordenim un veidojoties Kurzemes – Zemgales hercogistei. 1597. gadā muiža piešķirta hercoga galma padomniekam Bergam. 1633. gadā poļu karalis Vladislavs Bēni nodēvēja par dzimtsīpašumu. 19. gadsimta sākumā Auces novads un Bēne piederēja barona Mēdema dzimtai. 1873. gadā, kad atklāja Jelgavas – Mažeiķu dzelzceļu, ap Bēnes staciju saauga miestiņš. Cilvēki par bargu naudu no barona pirka zemi un kokus māju būvei. No 1876. līdz 1878. gadam tika uzcelta Bēnes muižas kunga mītne. Faktiski tā bija krāšņa pils, kas celta par zemes un meža pārdošanā iegūto naudu. Muižkungs toreiz bijis barons Augusts fon der Reke. Pagasta teritorijā bijušas vēl astoņas mazākas muižas.
19. gadsimta beigās Bēnē darbojās ķieģeļceplis un tvaika dzirnavas, bet 20. gadsimta sākumā tika uzceltas arī ūdensdzirnavas. 1900. gadā Bēnei bijuši 5900 hektāru un ap tūkstoš iedzīvotāju. 1905. gada revolūcijas laikā Bēnes pils un ķieģeļceplis nodedzināti. Vēlāk tos gan atjaunoja, taču Pirmā pasaules kara laikā nopostīja gan atjaunoto, gan Bēnes dzelzceļa staciju.
Uzplaukums sākās 1922. gadā reizē ar elektrifikāciju. Bēnē iekārtoja tolaik visā Baltijā labāko pienotavu. Pamazām Bēne pārveidojās par izcilu paraugsaimniecību. 1927. gadā Bēnē bijušas 47 vecsaimniecības, 61 jaunsaimniecība. Līdzās atjaunotajām tvaika un ūdens dzirnavām sācis darboties vilnas pārstrādes un aušanas uzņēmums, kura gada apgrozījums bija aptuveni 100 tūkstoši latu. Darbojās deviņas dažādas biedrības. Pagasta ienākumi 1927. gadā bija 15567 lati, bet plānotie izdevumi – 13000 latu.
1935. gadā Bēnei bija 251 zemes īpašums ar 3132 hektāriem aramzemes un 240 saimniecībām. Esošajām ražotnēm pievienojās tvaika pienotava, krejotava, vējdzirnavas, zāģētava. Bija 25 veikali, strādāja visu iecienīts ārsts, zobārsts, vecmāte, veterinārārsts, bija sava aptieka, bibliotēka. Pagasta budžets jau bija 22528 lati.
Patlaban Bēnes teritorija ir 8894 hektāri, tās iedzīvotāju skaits pamazām sarūk un šogad ir 2229. Taču vēl joprojām Bēnē ir vislielākais iedzīvotāju daudzums no Dobeles rajona pagastiem. Tas robežojas ar Īles, Naudītes, Penkules, Bukaišu, Ukru, Vītiņu pagastu un Auces lauku teritoriju.
