Pirms uzstāšanās Baltijas Asamblejā vakar Jelgavas rajona Padomē viesojās Beniluksa (Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas) valstu parlamenta konsultatīvās padomes viceprezidents Kristians Mors un locekļi Jans Busherts un Joss van Vasenhofs.
Pirms uzstāšanās Baltijas Asamblejā vakar Jelgavas rajona Padomē viesojās Beniluksa (Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas) valstu parlamenta konsultatīvās padomes viceprezidents Kristians Mors un locekļi Jans Busherts un Joss van Vasenhofs.
Beniluksa valstu pārstāvji Baltijas Asamblejā aicināti dalīties pieredzē par visu līmeņu pārrobežu sadarbību. Jelgavā viņus interesēja eiroreģiona «Saule» ietvaros aizsāktā Latvijas, Lietuvas un Krievijas pašvaldību sadarbība un citi projekti.
Iepazīstinot ar Beniluksa valstu pieredzi, K.Mors uzsvēra mazo valstu sadarbības nozīmi jebkuros, tostarp arī Eiropas Savienības, ietvaros. Apvienojot savu nostāju Eiroparlamentā, Beniluksa valstis ir ieguvušas 12 balsu, kas jau nozīmē lielvalsts spēku (Vācijai, Francijai ir desmit balsu). Protams, viedokļi mēdz dalīties, taču 85 procentos gadījumu nostāja ir vienota. Eiropas Savienībai tas savukārt kalpo kā papildu dzinējspēks. Nevar nenovērtēt arī pārrobežu sadarbības ekonomisko nozīmi. Beniluksa valstīm sadarbība organizēta
14 jomās.
Ciemiņi uzsvēra administratīvi teritoriālā jautājuma sakārtošanas un administratīvās sistēmas birokrātijas mazināšanas nozīmi. Pirms 30 gadiem arī Nīderlandē pastāvējušas 116 vietējās pašvaldības. 80 no tām aptvērušas tikai 1000 iedzīvotāju. Pārējā teritorijā iedzīvotāju skaits sasniedzis piecus tūkstošus. Pašlaik vidēji no katrām 13 pašvaldībām izveidota viena.
– Ir pilnīgi vienalga – dzīvot lielā vai mazā pašvaldībā. Galvenais, ka iedzīvotājiem jāsaņem augstvērtīgi pakalpojumi. Un nelielā teritorijā tos nav tik viegli nodrošināt, – teica K.Mors.
Pie mums gan vispirms jādomā par nodrošinājumu ar darbu, lai cilvēkiem būtu ienākumi un viņi spētu par pakalpojumiem maksāt.
Šejienes pārrobežu sadarbības jomā ārvalstu pārstāvjus vairāk par ikdienas aktivitātēm interesēja problēmas. Jelgavas un Dobeles rajona pašvaldības speciālisti norādīja uz sarežģījumiem robežas šķērsošanā. Šā iemesla dēļ, piemēram, eiroreģiona sēdes un lielākā rosība vērojama Lietuvā, kur Latvijas un Krievijas pārstāvji var ierasties bez iebraukšanas vīzām. Eiroreģiona projekta «Riska faktoru apzināšana Jelgavas rajonā un Šauļu apgabalā» vadītāja Anna Krastiņa norādīja uz dažādo prasību līmeni Eiropas Savienības un Latvijas likumos, kas nosaka nodokļu iekasēšanu un grāmatvedības uzskaiti. Kur Eiropā pietiek ar vienu dokumentu, šeit nepieciešami seši.
Tikšanās noslēgumā Beniluksa valstu pārstāvji atzinīgi novērtēja Zviedrijas atbalstīto komunālās saimniecības rehabilitācijas projektu APLAN. Pēcpusdienā viņi apmeklēja Rundāles pili, Grenctāles robežkontroles punktu un iepazinās ar Bauskas kā pierobežas rajona aktivitātēm.
