“Laima Muktupāvela savā grāmatā “Mīla. Benjamiņa” iemiesojusies Latvijas pirmās brīvvalsts miljonāres Emīlijas Benjamiņas tēlā, atklājot gan viņas intīmās, pasaulei slēptās, gan ārēji spožās, sabiedrībai demonstrētās izpausmes. Romāna pamatā dziļš un pamatīgs arhīvu dokumentu, preses un citu materiālu izpētes darbs, vēstījums – atraisīti spožs un aizraujošs,” teikts grāmatas “Mīla. Benjamiņa” aprakstā.
“Šī nav nekāda salda reminiscence par aizgājušiem laikiem. Es vēlētos, kaut pēc romāna sāktos saruna, lai mainītos attieksme. Man gribas, lai vēsture ir dzīva,” teikusi pati autore. Lai gan nevar noliegt, ka paralēli Emīlijas sižeta līnijai, grāmata interesanti un piesaistoši atspoguļo vēsturisko notikumu ainu to laiku Rīgā, Latvijā, Eiropā un pasaulē, kaut vai tādā it kā sīkumā kā korsešu nēsāšana: “– Kopš olimpiskajām spēlēm, kur gars atbrīvojas no miesas spaidiem un miesa top cildināma, sievietes vairs korsetes nenēsā…– Minna bikli ierunājas. Acīmredzot viņa ir citējusi kādu avīžrakstu. Viņa ne vien pati spēlē uz skatuves, bet ir apmeklējusi arī visus pilsētas teātrus. Tagad izrādēs par to vien runā kā par važu saraušanu. Mammīte nezina, ko atbildēt, bet tad, kad viņa pavērs muti, mēs visas dabūsim trūkties.”
Un tā daudz kas šajā grāmatā, kas rakstīts kā fona informācija, ir tikpat interesants kā pamatlīnija ar Emīlijas pārdzīvojumiem. “Ar maigu mēli vien viņš sagrāva mani kā cietoksni, tas Elks. Kā uzdziedāja, tā mans prāts saritinājās mazā čokuriņā, viņš to paņēma padusē un dziedādams apbūra. Citām par skaudību, man par raudām. To sapratu tikai vēlāk. Kad rozā migla krita, parādījās pirmie neapmaksātie rēķini un man pašai tikai markizeta blūze mugurā. Smuks viņš ir bijis un būs, nav vārdam vietas. Un tās sarunas par operu, par teātri un mākslas augstumiem. Bet es gribu zīda blūzi, zīda.”
Šogad tika izlaists atkārtots L.Muktupāvelas romāna izdevums, ātri sasniedzot pārdotāko grāmatu topus. Nav jau brīnums par lielo lasītāju interesi, jo Emīlijas Benjamiņas vārds šogad publiskā vidē izskan bieži. Daudzi ir sajūsmā par nule kā iznākušo daudzsēriju filmu “Emīlija. Latvijas preses karaliene”. Filma stāsta par izdevējas Emīlijas Benjamiņas dzīvi, sākot no 1924. gada, kad viņa nolemj kopā ar vīru Antonu Benjamiņu izdot ilustrēto izdevumu “Atpūta”, kas kļūst par vienu no populārākajiem dzīvesstila izdevumiem Latvijā. Tas ir stāsts par neatkarīgu, modernu un spēcīgu sievieti, kura iekaro savu vietu 30. gadu žurnālistikas un sabiedrības elitē, nodevību un traģisku bojāeju 1941. gadā, it kā īstenojoties tā laika populārā gaišreģa Finka pareģojumam par Emīlijas dzīvi.
