Bermontiādes Jelgavas epizode pieder pie Latvijas brīvības cīņu trešā posma, kas ilga no 1919. gada jūnija līdz 1920. gada februārim, kad no Latvijas austrumu daļas tika patriekti lielinieki.
Bermontiādes Jelgavas epizode pieder pie Latvijas brīvības cīņu trešā posma, kas ilga no 1919. gada jūnija līdz 1920. gada februārim, kad no Latvijas austrumu daļas tika patriekti lielinieki. 1919. gada 21. novembrī Bermonts tika padzīts no Jelgavas, kas bija pēdējais vāciešu aktīvas pretošanās punkts, un brīvības cīņu rietumu frontē turpmāko kauju iznākums jau kļuva paredzams. Novembrī Kurzeme un Zemgale bija no vāciešiem brīva, un tas ļāva Latvijas valdībai spēkus koncentrēt austrumu frontē cīņai pret lieliniekiem.
Svētdien, 21. novembrī, pēc astoņdesmit gadu prombūtnes Jelgavā vēlreiz ienāks bermontieši un, tāpat kā 1919. gadā, Latvijas Bruņoto spēku vienība tos sakaus un padzīs no pilsētas. Pusstundu garās izrādes laikā jelgavniekiem būs iespēja izdzīvot bermontiādes laika notikumus. «Maksimkas» ložmetēja raidītas ložu kārtas, granātu sprādzieni, šauteņu zalves, uzbrukumi un atbildes uguns no slēpņa – vēstures «dzīvajās bildēs» viss būs īsts.
Tiesa, ievainotie un kritušie no Kara virsnieku interešu kluba (kas inscenēs kauju) pēc brīža atgriezīsies ierindā, ieroči šaus tikai ar salūtpatronām un sprādzienus nepavadīs šķembu svelpoņa. Arī mājas netiks dīrātas un dedzinātas, kā tas bija bermontiādes laikā. Vecpilsētas iela, kur pusstundu varēs vērot «dzīvās bildes», būs slēgta satiksmei, un drošību garantēs ugunsdzēsēji un Municipālā policija.
Virsnieku kluba darbībā iesaistījušies ap 20 jauniešu, kurus interesē Latvijas vēsture, it īpaši Pirmā pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu periods, un vieno vēlme radīt interesi par vēsturi citos. Jelgavnieki kluba biedrus varēja vērot jau Pulkveža Brieža ielas atklāšanas svinībās. Liela daļa no 21. novembrī vērojamo latviešu strēlnieku un bermontiešu ekipējuma, pārsvarā ādas un metāla daļas, būs oriģinālas lietas: ķiveres, siksnas, sprādzes, arī ieroči (tiek īrēti no Rīgas kinostudijas). Formas tērpi gan šūdināti mūsu dienās, taču ievērojot pat sīkākās detaļas, kādas rodamas oriģinālos un vēstures liecībās. Lai nebrīnās tie skatītāji, kas ievēros ekipējuma un ieroču dažādību, arī pirms 80 gadiem karavīriem abās frontes pusēs šajā ziņā bija liels sajukums. Latviešu karavīri valkāja gan angļu šineļus, gan vācu un krievu armijas formas tērpus un izmantoja angļu, vācu, krievu un franču ieroču sistēmas.
Tie bija juku laiki, kuros nedaudz varēsim ielūkoties 21. novembrī.
