Apmeklētāji sociālās apdrošināšanas iestādēs bieži jautā, vai, aprēķinot valsts pensiju un bezdarbnieka pabalstu, apdrošināšanas (darba) stāžā tiek ieskaitīti laika posmi, kad māte nav strādājusi algotu darbu, bet audzinājusi bērnus.
Apmeklētāji sociālās apdrošināšanas iestādēs bieži jautā, vai, aprēķinot valsts pensiju un bezdarbnieka pabalstu, apdrošināšanas (darba) stāžā tiek ieskaitīti laika posmi, kad māte nav strādājusi algotu darbu, bet audzinājusi bērnus. Ir ļoti būtiski, cik ilgs laika periods šajos gadījumos tiek ieskaitīts apdrošināšanas stāžā.
Vai par katru bērnu pie pensijas pienākas piemaksa
Centīšos sniegt izsmeļošu skaidrojumu šajā lietā.
Latvijā sociālā likumdošana bieži mainās, un arī bērna kopšanas laikposmi nestrādājošām mātēm iepriekšējos gados bijuši dažādi.
Likuma «Par valsts pensijām» (spēkā no 1996. gada 1. janvāra) pārejas noteikumu 1. punkta 8. apakšpunktā ir teikts, ka apdrošināšanas stāžā neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas līdz 1991. gada 1. janvārim tiek ieskaitīts arī laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz 8 gadu vecumam. Tālāk likums noteic, ka apdrošināšanas stāžā no 1991. gada 1. janvāra līdz 1996. gada 1. janvārim tiek ieskaitīts laiks, kad māte ir audzinājusi bērnu līdz 8 gadu vecumam, ja ir kārtotas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šīs iemaksas nestrādājošām mātēm bija jāizdara savas dzīvesvietas sociālās apdrošināšanas pārvaldē 1 procenta apmērā no minimālās darba algas.
Diemžēl tām mātēm, kas laikā no 1991. gada 1. janvāra līdz 1996. gada 1. janvārim nebija nokārtojušas sociālās apdrošināšanas maksājumus, bērna audzināšanas laiks apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīts.
Tālāk saskaņā ar likuma «Par valsts pensijām» 9. panta 3. daļas 3. punktu, no 1996. gada 1. janvāra apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīts laiks bērna kopšanai, līdz viņš sasniedz 3 gadu vecumu, bet sakarā ar likumā izdarītajiem grozījumiem no 1997. gada 1. janvāra apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīts laiks bērna kopšanai, līdz viņš sasniedz pusotra gada vecumu. No 1996. gada 1. janvāra par nestrādājošām mātēm, kas kopj bērnu, sociālās apdrošināšanas iemaksas izdara valsts no pamatbudžeta. Mātēm pašām sociālās apdrošināšanas iemaksas vairs nav jāizdara.
Pierādījums ir dokuments, ko var ātrāk iesniegt
Lai visus iepriekšminētos laika periodus ieskaitītu apdrošināšanas (darba) stāžā, personām, kas pieprasa valsts pensiju vai bezdarbnieku pabalstu, ir dokumentāli jāpierāda, ka tās nav strādājošas (tas redzams darba grāmatiņā), audzinājušas un kopušas bērnus līdz attiecīgajam vecumam (8, 3 vai pusotram gadam), tas pierādāms ar bērna dzimšanas apliecības norakstu. Pierādījums, ka bērns ir uzaudzināts līdz attiecīgajam vecumam, var būt dažādi dokumenti, ko pensijas pieprasītāja var visātrāk iesniegt (skolas vai dzīvesvietas izziņa, bērna laulības apliecības noraksts, skolas liecība vai diploms, jau pieaugušā bērna pases izraksts, miršanas apliecība utt.)
Norakstu apstiprināšanai nav jāmeklē notārs
Atgādinu, ka visus dokumentu norakstus, kas ir vajadzīgi pensijas vai pabalsta piešķiršanai, sociālās apdrošināšanas iestādes darbinieki ir tiesīgi apstiprināt turpat iestādē, mūsu klientiem nav jāmeklē notārs. Protams, lai apstiprinātu kopiju, pensiju vai pabalstu, inspektoram ir jāuzrāda attiecīgā dokumenta oriģināls, kas pēc tam tiek atdots klientam atpakaļ. Lai ieskaitītu darba stāžā bērna kopšanas periodu no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim, klientam jāuzrāda kvīts par sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu. Arī cienījamu vecumu sasniegušās pensionāres vēl var izmantot likuma normas un palielināt savu darba stāžu un līdz ar to palielināt pensiju. Tas nekas, ka kādreiz audzinātie bērni šodien paši ir pensionāri vai arī jau aizgājuši no dzīves. Uzskatāmībai šāds piemērs.
Olgas kundze uzaudzinājusi trīs bērnus (Ilgu dzimušu 1927. gada 1. septembrī, Jāni dzimušu 1933. gada 8. aprīlī un Veltu dzimušu 1935. gada 12. decembrī), no 1949. gada 1. aprīļa līdz 1956. gada 31. martam strādājusi kolhozā. Kāds būs Olgas kundzes darba stāžs pensijas aprēķināšanā? Šoreiz darba stāžs ir pilni 23 gadi, tas ir, laikposms no 1927. gada 1. septembra līdz 1943. gada 12. decembrim (no pirmās meitas dzimšanas līdz laikam, kad jaunākajam bērnam palika astoņi gadi) un septiņi gadi kolhozā.
Pensionāra lietas var kārtot uzticības persona
Ja pensionārs pats slimības vai vecuma dēļ nevar apmeklēt sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāli, savas lietas viņš var uzdot kārtot arī kādam tuviniekam vai uzticības personai.
Ceru, ka pensionāru tuvinieki atcerēsies savus sirm-galvjus ne tikai pensijas saņemšanas datumos, bet arī tad, kad jāsniedz palīdzīga roka.
Bērna kopšanas laika ieskaitīšana kopējā apdrošināšanas (darba) stāžā ir ļoti svarīga tieši tām sievietēm, kurām pirmspensijas laikā ir maza darba alga. Aizejot pensijā 1998. gadā, ja darba stāžs Latvijā nav mazāks par 30 gadiem un pensijas pieprasītājas 24 mēnešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir mazāka par 1997. gadam noteikto vidējo iemaksu algu (vidējās apdrošināšanas iemaksu alga 1997. gada deviņos mēnešos ir Ls 97,89), pensija tiek aprēķināta nevis no klientes pašas nelielās algas, bet gan no 1997. gadam noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
