Meklēt un atrast līdzīgo un atšķirīgo latviešu un Latvijā dzīvojošo tautu kultūrā un tradīcijās, izzinot dažādus tautastērpus, Sprīdīša skola aicināja Jelgavas 5. vidusskolas audzēkņus. Bērni klausījās stāstījumā par tautastērpu darināšanas un rotāšanas tradīcijām, izgatavoja katrs savu Laimes prievīti, klausījās pasakas, minēja mīklas un iepazina dažādu tautu dejas.
Pamana kopīgo un atšķirīgo
Vēstures studente Laura Kļaviņa iepazīstināja bērnus ar Latvijas novados līdz 19. gadsimtam valkāto tautastērpu darināšanas un rotāšanas tradīcijām, salīdzināja latviešu tautastērpus ar tepat blakus dzīvojošo tautu tērpiem. “Tautastērpam ir ļoti sarežģītas sastāvdaļas. No jautājumiem un atbildēm konstatēju, ka bērni ir zinoši, spēj iedomāties, kā iegūst vilnu, no kuras izgatavo tautastērpus, kā iegūst dažādas krāsas. Bērni interesējās arī par tautastērpu sastāvdaļām. Tika pamanīts, ka Latvijas teritorijā blakus dzīvo dažādas tautas ar savām tradīcijām. Pratām saskatīt šo dažādo tautastērpu kopīgās pazīmes un secināt, ka atšķirības ir ornamentos. Bērni ir pareizi sapratuši, ka savā reģionā esam vienoti – šeit dzīvojošo tautu tautastērpi savā ziņā ir līdzīgi,” stāsta Laura. Viņa ir siguldiete. Tā kā Siguldas pusē kādreiz dzīvojuši Gaujas lībieši, jaunietes īpašumā ir lībiešu arheoloģiskais tērps.
Savukārt kopā ar tradīciju zinātāju Anitu Feldmani bērni uzpina katrs savu Laimes prievīti. Anita stāsta, ka šāda darbošanās trenē arī pirkstu sīko motoriku un attīsta domāšanu, kas ir svarīgi tehnoloģiju laikmetā. Turklāt kas var būs skaistāks par paša izgatavotu rotu, kurā ielikts savs spēks un enerģija! Ar latviskajām tradīcijām Anita ir pazīstama jau sen. Bērnībā apmeklējusi baleta studiju, tad pievērsusies tautas dejām. “Agrāk nebija iespējas visu nopirkt, un, lai nestaigātu kā visi, vajadzēja mācīties darīt pašai. Arī dejojot tautas deju ansamblī, ne vienmēr visu var atļauties nopirkt, bieži vien ir jādara pašam,” tā Anita, kurai ir divi personīgie tautastērpi – Latgales un lībiešu. Pasākumā viņa bija apvilkusi Zemgales tērpu.
Plaša un filozofiska tēma
Kopā ar tautas muzikanti Aigu Auziņu bērni devās rotaļās, iepazina poļu krakovjaku un citu tautu dziesmas un dejas, minēja mīklas, kur atminējumā bija apģērba gabali, un klausījās pasaku par laimes kreklu. “Pirms pāris gadiem man bija pieredze Rīgas Rīnūžu skolā, kur mums bija vieglāka tēma – Mārtiņi. Tautastērps ir ļoti plaša un zināmā mērā filozofiska tēma, tāpēc nezināju, ko no šodienas sagaidīt. Tie bērni, kuri dejo tautas dejas, atpazīst, par ko tiek runāts, un viņiem ir interesanti. Bērnam, kurš nav bijis šajā vidē, tas viss šķiet ļoti svešs. Bet tas nekas,” teic Aiga.
Uzrunātie bērni atzīst, ka viņiem darbošanās ļoti patikusi. Ceturto klašu audzēknēm Diānai Dupkevičai un Milanai Kiseļevai pie sirds gājusi prievītes darināšana. Abas spriež, ka ko līdzīgu varētu atkārtot arī mājās. Savu 4.a slavē arī skolotāja Olga Agejeva. Viņa stāsta, ka bērni pabijuši arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā, kur tāpat gūts ieskats latviešu tautas tradīcijās.
Sprīdīša skola ir Folkloras komisijas iniciatīva, jau vairākus gadus organizē izglītojošas programmas un sarīkojumus tradicionālās kultūras apguvei skolēniem, regulāri notiek arī folkloras konkursi bērniem. Sprīdīša skolas nodarbības norisinās projektā “Latvian Culture Ambassadors Academy 1”, ko īsteno biedrība “Sadarbības platforma” kopā ar Britu padomi.
