“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina.
“Facebook” jau atkal popularitāti iemantojuši ieraksti, kuros apgalvots, ka masku nēsāšana saistīta ar bērnu nāvi. Lai to pierādītu, tiek minēti neīsti nāves gadījumi, kas it kā notiek kaut kur ārzemēs, vai arī nāves gadījumi, kurus saistīt ar maskām nav pamata. 2,3 tūkstoši cilvēku dalījušies ar ierakstu, kurā teikts: “No ārzemēm jau ir saņemtas ziņas, ka bērni maskās, savas, bērniem raksturīgās dauzonības pēc, ir aizgājuši pāragri no dzīves.”
Konkrēti gadījumi ierakstā nav minēti. Sazinājāmies ar ieraksta autoru, lai noskaidrotu, kur šādi gadījumi bijuši, taču viņš atbildēja, ka informāciju nesniegs. Vēl teju divi tūkstoši cilvēku dalījušies ar ierakstu, kur stāstīts par kādu gadījumu Itālijā: “Itālijā, Palermo, pieminot mazo Martu, kas nomira 25. novembrī skolā fizkultūras stundā. Viņai bija 10 gadi, un vecāki policijai liecinājuši, ka bērnam nebija nekādu slimību. Līķa autopsija neatrada krimināla nozieguma pēdas, nāve iestājās, jo apstājusies sirsniņa, tātad “viss pavisam dabiski”. Masku valkāšana skolā visu dienu noteikti nevar būt apšaubīta, jo ir tik dabiski elpot caur masku mazam bērnam..”
Mazā Marta nav izdomāts tēls. Sporta stundā Palermo tiešām bojā gāja desmit gadu veca meitene, liecina raksti itāļu medijos. Taču “Re:Check” neizdevās atrast nekādu informāciju, kas liecinātu, ka masku kāds apsvēra kā nāves iemeslu.
Martai veica autopsiju, kur noskaidrots, ka meitene mira sirdsdarbības problēmu dēļ. Vecāki pauda, ka Martai nebija nekādu slimību, kas to varētu izraisīt, tāpēc vēl jānoskaidro, vai viņai bijusi kāda nediagnosticēta saslimšana. Potenciālu masku saistību ar meitenes nāvi medijos nav pieminējuši ne eksperti, ne viņas vecāki. Šādu versiju gan izvirzījuši itāļi vietējās “Facebook” grupās un lapās, kurās pulcējas vakcinācijas pretinieki un “Covid-19” apšaubītāji.
“Re:Check” jau iepriekš rakstīja par līdzīgu stāstu, kur apgalvots, ka Vācijā masku dēļ miruši vairāki bērni. Detalizēti aprakstīts tikai viens gadījums – mirusi esot sešus gadus veca meitene netālu no Šveinfurtes. To, ka šāda gadījuma nav bijis, apstiprināja vietējā policija. Stāstos par citiem gadījumiem nav minētas nekādas konkrētas detaļas, kas ļautu apgalvojumu pārbaudīt.
Lietotāji Latvijā vēl iepriekš dalījušies ar ierakstu krievu valodā. Tajā apgalvots, ka maskas dēļ Vīnē miruši desmit bērni. Par šādiem gadījumiem nevienā uzticamā medijā informācija nav atrodama. Lietotāji vācu valodā izplatījuši informāciju, ka desmit bērni Vīnē maskas dēļ nonākuši slimnīcā, bet arī šī informācija neapstiprinājās, kad faktu pārbaudītāji sazvanīja visas pilsētas slimnīcas, kur ārstē bērnus.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka maskas varētu kaitēt vien bērniem, kas nav sasnieguši piecu gadu vecumu, jo bērni šajā vecumā nav spējīgi tās lietot pareizi bez citu palīdzības. Tāds ir arī Apvienoto Nāciju Starptautiskā bērnu fonda (UNICEF) atzinums. Vai maskas vajadzētu nēsāt nedaudz vecākiem bērniem – sešu līdz 11 gadu vecumā? PVO aicina to izvērtēt atkarībā no tā, cik ļoti teritorijā izplatījies vīruss un cik bērns spēj droši un pareizi valkāt masku. Savukārt bērni, kas vecāki par 12 gadiem, brīvi var nēsāt masku tāpat kā pieaugušie.
Maskas skolēniem jānēsā arī citās Eiropas valstīs – Itālijā, vairākās Vācijas federālajās zemēs, arī Spānijā, ja nav iespējams ievērot 1,5 metru distanci. Francijā sākotnēji maskas prasīja bērniem no 11 gadu vecuma, bet tad šo slieksni samazināja līdz sešiem gadiem.
Secinājums: nav zināms par nevienu gadījumu, kad kāds bērns būtu gājis bojā maskas dēļ.
