Gan jau katram zināma sajūta, kad sakārojas kaut ko tādu, kā nav. Varbūt tas īpaši raksturīgi mūsdienām, kad atliek aizdoties uz veikalu un vari sevi palutināt ar jebkādu našķi. Nav vairs kā senāk, kad veikalu piedāvājumā visi iespējamie kārumi nebūt nestāvēja. Šķiet, gan “pepsim” bija cita garša, gan pirmajai zemenei (kurš varēja iedomāties, ka tās varēs nobaudīt arī ziemā!). Bija jau, protams, kārumi, kas regulāri tomēr bija nopērkami – kā tie cepumi ar brūno kakao masas podziņu virsū vai žagariņi. Vēl tagad atceros kulinārijā pie Lielupes tilta izliktos brūnos žagariņus.
Ja sagribas nobaudīt bērnības garšas, žagariņi ir īstais našķis. Turklāt ļoti labi garšo arī pie visiem iespējamajiem labumiem pieradušajiem mūsdienu bērniem. Un vismaz līdz eļļā vārīšanas procesam attālināto mācību un mājas dzīves nogurdinātā jaunā paaudze var arī palīdzēt to pagatavošanā.
Nepieciešams
• 2 olas
• 150 g cukura
• 150 g skāba krējuma
• 500 g kviešu miltu
• pustējkarote sodas
• vaniļas cukurs
• pūdercukurs pārkaisīšanai
• neitrāla eļļa vārīšanai
Olas saputo ar cukuru, skābo krējumu samaisa ar sodu, visas sastāvdaļas samīca rullējamā mīklā. Pievieno lielāko daļu miltu, nedaudz atstājot. Atlikušo pievieno pēc vajadzības, lai mīkla labi rullējamā stingrumā. Veido žagariņus – mīklu sagriež strēmelēs, pēc tam rombos, kam pa vidu iegriež svītru, un vienu stūri izvelk cauri. Pa dažiem cep sakarsētā eļļā. Pēc tam novieto uz papīra dvieļa, lai uzsūc lieko eļļu. Padzisušus pārkaisa ar pūdercukuru.
