Latvijā gandrīz ik dienu ceļa satiksmes negadījumos iekļūst kāds bērns. Statistika liecina, ka mūsu valsts ir vienā no vadošajām vietām Eiropā bojā gājušo bērnu skaita ziņā.
Latvijā gandrīz ik dienu ceļa satiksmes negadījumos iekļūst kāds bērns. Statistika liecina, ka mūsu valsts ir vienā no vadošajām vietām Eiropā bojā gājušo bērnu skaita ziņā.
Jelgavas Ceļu policijas inspektors Arnis Eglīte “Ziņas” informē, ka 2003. gadā ceļu satiksmes negadījumos Jelgavā bojā gājis viens, bet cietuši 14 bērnu, no tiem 12 bijuši gājēji. Sešos gadījumos par vainīgiem atzīti paši bērni. Rajonā pērn cietuši 10 un boja gājis viens bērns, no tiem pieci bijuši gājēji un četri atzīti par vainīgiem notikušajā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija un skaitļi īpaši nav mainījušies. Lielākoties negadījumos, kad par vainīgiem atzīti bērni, viņi neapdomīgi šķērsojuši ielu tuvu braucošai automašīnai.
Pie skolām policisti pastiprināti dežurē septembrī pēc vasaras brīvdienām. “Cilvēku un resursu trūkuma dēļ to nevaram darīt biežāk – arī pēc ziemas brīvdienām un citiem svētkiem,” stāsta A.Eglīte. “Viesojamies skolās, aicinām skolēnus apciemot mūs, stāstām, kā uzvesties uz ceļa. Par savu bērnu drošību jārūpējas arī vecākiem, tādēļ aicinām viņus pavadīt pirmo klašu skolēnus uz mācību iestādi pirmās nedēļas pēc brīvdienām, parādīt mazajiem ceļu un atgādināt, kā jāšķērso krustojumi.”
Bērni – ceļu satiksmes dalībnieki
Spēja adekvāti izturēties uz ielas un pareizi reaģēt uz satiksmi nav iedzimta. Pētījumi, kas analizē bērnu reakciju, šķērsojot ielu, apstiprina, ka visatbilstošāk situācijai rīkojas tie, kas ir mācīti un apguvuši noteikumus. Turklāt bērni nespēj iztēloties un izprast satiksmes negadījuma sekas. Viņiem nereti šķiet, ka visdrošāk šķērsot ielu ir skrienot, turklāt daudziem ir grūtības bez īpašas domāšanas atšķirt labo pusi no kreisās, un viņi nespēj pietiekami ātri pie krustojuma izdomāt, no kuras puses nāk mašīna. Bērna nelielais augums gan viņam pašam, gan autovadītājam rada pārredzamības problēmas.
Tā kā jaunākā paaudze mācās no pieaugušajiem, viņiem būtiski ir ne tikai mācīt satiksmes noteikumus bērniem, bet arī ievērot tos pašiem.
Pirms brīvdienām noteikumus atgādina
Jelgavas 4. pamatskolas direktore Valentīna Maido “Ziņām” stāsta, ka ceļu satiksmes noteikumu apgūšanai un atkārtošanai tiek veltīta viena reize mēnesī audzināšanas stundās. Savukārt pirms brīvdienām – nedēļas nogalēm un svētkiem – tiek atgādināti noteikumi un rīkota instruktāža, par ko skolēni arī parakstās.
Kādreiz skolā ceļu satiksmes noteikumi esot bijis fakultatīvs mācību priekšmets, bet nu jau vairākus gadus to apguve ir pārcelta uz audzināšanas stundu. “Nedomāju, ka obligātais priekšmets situāciju mainīs, par noteikumiem un uzvedību uz ceļa tiek runāts ļoti daudz. Manuprāt, bērniem biežāk būtu jātiekas ar policistiem. Būtu labi, ja arī viņi izrādītu lielāku iniciatīvu, piemēram, dežurējot pie skolām ne tikai septembrī, bet arī citos mēnešos. Bērns, ieraugot policistu formā, pievērš lielāku uzmanību satiksmes noteikumu ievērošanai,” spriež skolas direktore.
Skolēniem nepieciešama “Dzīves skola”
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors “Ziņām” uzsvēra, ka Latvija ieņem vienu no vadošajām vietām Eiropā pēc bojā gājušo bērnu skaita ceļu satiksmes negadījumos. 2002. gadā uz 100 000 bērniem mums tie bija 5,8, kamēr, piemēram, Lietuvā – 4,8, Igaunijā – 2,9, bet Zviedrijā – tikai 1,2. “Skolās vajadzētu ieviest mācību priekšmetu ceļu satiksmes noteikumos. Pašlaik tā ir tikai viena tēma audzināšanas stundās. Vācijā, piemēram, ir mācību priekšmets “Dzīves skola”, kur tiek mācīta ugunsdrošība, elektrodrošība, ceļu satiksmes drošība un citas lietas, kas bērnam noteikti būtu jāzina. Ko dod labas matemātikas zināšanas, ja skolēns nemāk aiziet uz mājām?” skaidro J.Aizpors.
CSDD katru gadu uz skolām izsūta jaunus materiālus, viesojas pie bērniem un rīko sacensības, tā atgādinot par ceļu satiksmes noteikumu nozīmīgumu.
***
Nepareizas bērnu rīcības cēloņi
CSDD aicināja Latvijas skolas piedalīties aptaujā. Rezultāti liecina, ka informāciju par noteikumiem skolēni galvenokārt iegūst skolā (34%) un no vecākiem (32%). Pārkāpumus uz ielas apzināti izdara 23% aptaujāto, bet neapzināti – 26%. Pārējie atbildējuši, ka pārkāpumus neizdara. Parasti bērni noteikumus neievēro, steidzoties (37%) vai ejot kopā ar pieaugušo (17%). Par paraugu noteikumu ievērošanā viņi uzskata vecākus (44%) un skolotājus (28%), savukārt 82% aptaujāto domā, ka ceļu satiksmes noteikumus vajadzētu skolā ieviest kā mācību stundu.
