Kāda lasītāja «Ziņām» jautā, uz kādu atbalstu var cerēt un kādā veidā to iegūt, ja bērna tēvs nevēlas finansiāli piedalīties bērna audzināšanā
Uzturlīdzekļi ir bērna uzturēšanas izdevumi, kurus nodrošināt bērnam ir visu vecāku pienākums neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa.
Pabalstu minimālo apmēru atbilstoši Civillikumam nosaka Ministru kabineta noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam. Šie noteikumi konkretizē ikmēneša uzturlīdzekļu apjomu bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet bērnam no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Jāvēršas Uzturlīdzekļu garantiju fondā
Civilprocesā noteikts, ka pieteikumā norādāma prasības summa, ja tā ir novērtējama naudas izteiksmē, kā arī piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins, apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, kā arī pierādījumi, kas tos apstiprina. Tiesa var izšķirt bērna vecāku strīdu par uzturlīdzekļiem, balstoties tikai uz konkrētiem faktiem – pierādījumiem. Teorētiski bērna uzturam var prasīt jebkuru summu, taču jāņem vērā, ka tiesa to liks pamatot ar bērna vajadzībām, kā arī vērtēs atbildētāja iespējas prasīto summu samaksāt. Tādēļ prasības summai jābūt samērīgai ar bērna vajadzībām un vecāku finansiālajām iespējām, kā arī pamatotai ar attiecīgiem pierādījumiem. Uzturēšanas izdevumi sastāv no regulāriem izdevumiem par bērna pārtiku, apģērbu, veselības aprūpi un izglītošanu. Ja vecāki dzīvo šķirti, tas, pie kura bērns dzīvo ik dienas, īsteno bērna ikdienas aizgādību. Tas nozīmē, ka tēvs vai māte rūpējas par bērna ikdienas vajadzību apmierināšanu un ar to saistītajiem izdevumiem un ir tiesīgs saņemt līdzekļus bērna uzturam no otra. Izdevumi par bērnu ir jāsedz abiem vecākiem samērā ar viņu mantas stāvokli.
Kā skaidro Uzturlīdzekļu garantiju fonda direktors Edgars Līcītis, ja personas rīcībā ir tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam, zvērinātam tiesu izpildītājam viņa amata vietā pēc parādnieka dzīvesvietas, mantas atrašanās vietas vai darbavietas jāiesniedz izpildu raksts (kuru var saņemt tiesā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās vai pasludināšanas, ja tiesas nolēmumam daļā par uzturlīdzekļu piedziņu ir noteikta nekavējoša izpilde) un jālūdz izdot izziņu.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā kādā no iespējamajiem veidiem jāiesniedz noteiktas formas iesniegums par uzturlīdzekļu izmaksu un pilnvarojumu apliecinošs dokuments, ja iesniegumu iesniedz ar pilnvarotas personas starpniecību.
Izziņu fondā var iesniegt, izmantojot portālā www.latvija.lv pieejamo e-pakalpojumu – pieteikšanos uzturlīdzekļu saņemšanai. Izziņu var arī iesniegt parakstītu papīra formā personīgi vai nosūtot pa pastu. Tāpat izziņu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, var nosūtīt uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas elektroniskā pasta adresi.
Risinājums – vienoties pie notāra
Ja, piemērojot visus likumā norādītos piespiedu izpildes līdzekļus, zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama vai iespējama tādā apmērā, kas ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, un ja piedzinējs ir izteicis attiecīgu lūgumu, tiesu izpildītājs sniedz uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai ziņas par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību vai daļēju piedziņu. Tas nozīmē, ka pēc piedzinēja (iesniedzēja) lūguma sagatavotu izziņu zvērināts tiesu izpildītājs nosūta Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai.
Ja personas rīcībā nav tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam, personai jāvēršas tiesā. Prasību tiesā pret fizisko personu ceļ pēc tās deklarētās dzīvesvietas. Prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas.
Ja abi vecāki spēj saprātīgi vienoties par uzturlīdzekļu apmēru un samaksas kārtību, var arī doties pie notāra noslēgt līgumu. Kopš šāda iespēja ir pieejama, pie notāriem tas kļuvis par vienu no pieprasītākajiem pakalpojumiem.
«Līdz ar grozījumiem Civilprocesa likumā no 2013. gada 1. novembra notariālam aktam ir piespiedu izpildes spēks. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja vienošanās netiks pildīta, lai piedzītu no parādnieka nesamaksāto uzturlīdzekļu summu, piedzinējam būs jāvēršas nevis tiesā, bet gan pie zvērināta notāra un zvērināta tiesu izpildītāja,» atzīst E.Līcītis.
Vienīgi gadījumā, ja persona vēlēsies saņemt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, būs jāvēršas tiesā. Šobrīd spēkā esošās tiesību normas neparedz izmaksāt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādnieka vietā, pamatojoties uz notariālu aktu. Tas var tikt izdarīts ar tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu. ◆
No Uzturlīdzekļu garantiju fonda
statistikas par 2014. gada maiju
◆ Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija ar uzturlīdzekļiem nodrošināja 25 329 bērnus.
◆ Uzturlīdzekļu garantiju fonds izmaksāja uzturlīdzekļus 1 881 792 eiro apmērā.
◆ Veicot datu pārbaudes par visu parādnieku mantisko stāvokli, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas darbinieki konstatēja desmit parādniekiem piederošu nekustamo īpašumu, kuram nav reģistrēts apgrūtinājums. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija nosūtīja paziņojumus zvērinātiem tiesu izpildītājiem par piedziņas atzīmes reģistrēšanu uz nekustamajiem īpašumiem, lai parādniekiem nebūtu iespējams ar tiem brīvi rīkoties.
◆ Uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nosūtīja 15 pieteikumu par Latvijas tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu atzīšanu, izpildāmības pasludināšanu vai izpildi citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
Pieredze
Mīlestības vietā – naids
Iveta, 35 gadi
Aptuveni gadu ar savu bijušo dzīvesbiedru dzīvojam šķirti. Mūsu meitiņai tagad ir pieci gadi. Diemžēl šķiršanās mums neizdevās neko draudzīga. Savstarpējais aizvainojums bija ļoti liels. Tagad situācija ir tāda, ka bijušais man liedzas maksāt jebko bērna uzturēšanai. Viņš apgalvo, ka man nekādu naudu nedos, un uzsver, ka es to notērēšot savām vajadzībām. Manī viņš neklausās vispār, bet arī viņa mamma nespēj dēlam ieskaidrot, ka nauda jau nav domāta man, bet gan mūsu meitai. Patiesībā drausmīgākais ir tas, ka viņam ar meitu bija ļoti labas attiecības, bet tagad faktiski nekādas. Meita, protams, to nesaprot.
Atzīšos, ka draudzenes man jau vairākas reizes ieteikušas vērsties tiesā, lai panāktu, ka tiek maksāti uzturlīdzekļi, bet es pati līdz šim neesmu spējusi to izdarīt. Nespēju saprast, kā cilvēks var negribēt kaut vai minimāli rūpēties par savu bērnu. Kādu laiku cerēju uz izmaiņām viņa attieksmē, bet tagad esmu samierinājusies ar domu, ka tas diez vai notiks. Pašlaik esmu bijusi uz konsultāciju pie advokāta un gatavoju nepieciešamos dokumentus, lai nokārtotu uzturlīdzekļus meitai.
Abpusēja drošība
Pēteris, 36 gadi
Diemžēl šodien nav nekas ārkārtējs, kad pēkšņi kādu iemeslu dēļ vīrs un sieva saprot, ka tālāk ģimene vairs nevar pastāvēt un ir jāiet katram savs ceļš – laulību abi nolemj šķirt. Tā sanāca arī mūsu gadījumā. Tā kā lēmums ir abpusējs, izmantojām ātrāko ceļu – laulību šķirt devāmies pie notāra, nevis uz tiesu. Ar mantas sadali mums nekādu problēmu nav – esam par visu vienojušies. Arī attiecībā par mūsu kopīgā bērna aizgādniecību un uzturēšanu nekādu domstarpību vai nesaskaņu nav, tomēr dzīve ir dzīve – šodien viss ir kārtībā, bet rīt viss var pēkšņi mainīties. Tādēļ pie notāra gājām ar abpusēji sagatavotu vienošanos, kurā atrunājām mantas un saistību sadali, kā arī skaidri definējām savstarpējās attiecības un pienākumus par bērna turpmāko aizgādniecību un materiālo uzturēšanu. Mūsu gadījums nav standarta – bērns vismaz tuvākos gadus dzīvos gan pie mātes, gan tēva. Abiem paliek pilnīga aizgādniecība pār bērnu un arī saskarsmes tiesības bez ierobežojumiem. Vienkāršāk sakot – bērns mums vēl ir bērnudārznieks, un mēs šobrīd nedalām, pie kura un cik dienas bērns mēnesī dzīvo. Atkarībā no bērna vēlmes un mūsu iespējām šīs nianses savstarpēji saskaņojam. Un arī bērnam ir vieglāk, jo netiek zaudēta ikdienas saikne ne ar māti, ne tēvu, kā tas mēdz būt, kad bērns paliek tikai pie viena no vecākiem.
Tomēr minētajā dokumentā esam strikti definējuši jaunās attiecības juridiskā formā – tā teikt, drošs paliek tomēr nedrošs. Tādēļ esam tajā ierakstījuši, ka formāli no mēneša 1. līdz 15. datumam bērns dzīvo pie tēva, bet no 16. datuma līdz mēneša beigām pie mātes. Tāpat esam ierakstījuši, ka attiecīgajā periodā tēvs vai māte arī pilnībā nodrošina bērna materiālo uzturēšanu (ēšana, drēbes utt.). Esam vienojušies arī, ka uz pusēm sedzam visas bērna izglītošanas izmaksas (ja tādas ir). Savukārt, ja gadījumā kāds no vecākiem kādā no mēnešiem bērna vajadzībām iztērē vairāk naudas nekā otrs, nākamajā mēnesī tiek savstarpēji salīdzināti visi izdevumi un veikta korekcija nākamā mēneša izdevumos. Protams, šobrīd mēs neskaitām, kurš un cik samaksā bērna uzturēšanai, jo bērns ir abu un mēs vēlamies, lai šajā brīdī viņš justos labi.
Protams, šī vienošanās simtprocentīgi nenodrošina, ka nebūs strīdu un neskaidrību nākotnē, tomēr šis ir konkrēts juridisks dokuments, kas definē abu vecāku savstarpējās finansiālās attiecības, kas skar bērnu. Turklāt nesaskaņu gadījumā šāds dokuments kalpo kā drošs instruments prasības celšanai tiesā – ja nu līdz šādam solim kādreiz nonāksim. Šādu vienošanos var sagatavot paši vai arī lūgt to izdarīt notāram. Turklāt vienošanās tiek parakstīta notāra klātbūtnē trijos eksemplāros, no kuriem viens paliek pie notāra, atkal jau – drošībai, ka vismaz viens eksemplārs vienmēr būs atrodams.
